Cūku līča iebrukums notika 17. gada 1961. aprīlī. Tas bija ASV valdības mēģinājums gāzt Fidela Kastro valdību Kubā. Kopš Kubas revolūcijas 1959. gadā attiecības starp Kubu un ASV bija kļuvušas saspīlētas. Kastro bija konfiscējis daudzus ASV īpašumus, un viņam bija arī ciešas saites ar Padomju Savienību.
Eizenhauera administrācija strādāja kopā ar Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP), lai apmācītu kubiešu trimdiniekus gāzt Kastro valdību. Viceprezidents Ričards Niksons bija galvenais Cūku līča iebrukuma atbalstītājs un piekrita, ka iebrukums ir jāvirza uz priekšu. Liels skaits kubiešu trimdinieku tika apmācīti kaujas vajadzībām Floridā un Gvatemalā.
Līdz 1961. gadam prezidents Džons Kenedijs (JFK) bija atbildīgs par iebrukumu. Viņš mainīja vairākas iebrukuma detaļas, tostarp nolaišanās vietas. Viņš arī uzrādīja Kastro rīcībā esošos padomju tankus un ieročus kā patieso iebrukuma iemeslu. 17. gada 1961. aprīlī notika pret Kastro Kubas Fuerza Aerea Revolucionaria (FAR) jeb Revolucionāro gaisa spēku uzlidojumi. Pēc tam ASV gaisa spēkiem bija jārīko pretējs uzbrukums, kas efektīvi likvidētu Kubas gaisa spēkus.
Šiem gaisa triecieniem tika dots nosaukums “Operācija Puma”. Operācija Puma neizdevās, iespējams, vairāku iemeslu dēļ, no kuriem viens bija Kastro iepriekšējās zināšanas par uzbrukumiem, kas ļāva viņam pārvietot lidmašīnas prom no trieciena zonas. Pirms šī uzbrukuma kapteinis Mario Zuniga jau bija pārlidojis Kubu un apgalvoja, ka uz viņa dzinēju ir sašauts. Ziņojumi liecina, ka viltus ložu caurumi dzinējā tika iepriekš izurbti pirms lidojuma pacelšanās. Taču vērojošajai pasaulei šķita, ka uz viņu bija nošāvuši Kastro vīri.
17. gada 1961. aprīlī sākās sauszemes iebrukums. 1,511 kubiešu trimdinieki izkāpa Cūku līcī, kas atrodas Kubas dienvidu krastā. Karaspēkam radās iespaids, ka Kastro gāšanā tos atbalstīs vietējie iedzīvotāji. Bet Kastro zināja par iebrukumu un jau bija izpildījis nāvessodu un ieslodzījis cilvēkus, kuri tika turēti aizdomās par amerikāņu simpātijām.
Sākās tanku kaujas, un bez redzama atbalsta Kubas trimdiniekiem Kenedijs drīz sāka atcelt turpmāko ASV atbalstu Cūku līča iebrukumam. Iebrukums beidzās 21. gada 1961. aprīlī. ASV cieta neveiksmi, un 68 no Kubas trimdiniekiem bija miruši. No pārējiem 1029 trimdiniekiem dažiem tika izpildīts nāvessods, bet pārējie tika nosūtīti uz Kubas cietumu apsūdzībās par valsts nodevību. 21. gada 1962. decembrī ieslodzītie tika tirgoti ar ASV par 53 miljoniem ASV dolāru (USD), kas tika piešķirti pārtikā un medicīnā.
Cūku līča iebrukums prezidentam Kenedijam bija pilnīga neveiksme un apmulsums. Daži domāja, ka tas tikai palielināja Kastro popularitāti. Pēc iebrukuma Kastro nostiprināja attiecības ar Padomju Savienību, izraisot Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Amerikas tirdzniecības embargo ar Kubu joprojām pastāv līdz šai dienai.