Neviens nevar pretendēt uz valstsvīra amatu, tas pats par sevi nav arī ievēlēts amats. Jautājums “Kas ir valstsvīrs?” ir apspriests kopš Platona laikiem, kurš uzrakstīja garu lugu ar nosaukumu “Valstsvīrs” (kurā viens no galvenajiem varoņiem bija Sokrats), taču nespēja definēt šo terminu.
Vēsturnieks Čārlzs A. Bērds, rakstot žurnālā American Mercury, atzīmēja: “Valstsvīrs ir tas, kurš paredz ilgu nākotni, paredz tajā savas šķiras un tautas vietu, saprātīgi strādā, lai sagatavotu savus tautiešus viņu liktenim, apvieno drosmi ar diskrētumu. , uzņemas risku, rīkojas piesardzīgi, kad tas ir nepieciešams, un nokāpj no skatuves ar saprātīgu cieņu.
Prezidents Harijs Trūmens ar savu sauso Misūri asprātību definēja valstsvīru kā “politiķi, kurš ir miris 15 gadus”. Patiešām, lielākā daļa valstsvīru kaut kādā veidā ir saistīti ar valdību, lai gan ne vienmēr kā ievēlēta amatpersona. Daži ir iecelti, piemēram, Amerikas valsts sekretārs, daži ir privātpersonas.
Darbības un sasniegumi ir svarīgi valstiskuma sasniegšanā, taču arī stils tiek apvienots. Tādējādi gandrīz visi Franklinu D. Rūzveltu uzskata par valstsvīru, savukārt Hariju Trūmenu nē; tas pats ar Džonu F. Kenediju un Ričardu Niksonu.
Tomēr, kā Bārda norādīja: “Tas pats cilvēks, kas kādai sabiedrības daļai ir valstsvīrs, otrai ir demagogs un šarlatāns.” Līdz ar to Trūmena gaidīšanas periods. Bieži vien ir nepieciešams laiks, lai parādītos valsts vīrišķība.
Riskējot pieņemt, ka gūs panākumus vietās, kur Platons un citi ir cietuši neveiksmi, šeit ir īss saraksts ar valstsvīra īpašībām.
1. Valstsvīrs parasti ir augstāks par partizānu politiku.
2. Valstsvīrs uz lietām raugās tālredzīgi un cenšas apsvērt, kas ir vislabākais ne tikai viņa tautai vai grupai, bet arī visiem, kas ir ieinteresēti.
3. Valstsvīram piemīt spēja pārliecināt ne tikai citus nacionālos un starptautiskos līderus, bet arī savu vēlēšanu apgabalu. Platons savu spēju nosauca par “ganu ganīšanu”.
4. Valstsvīrs var būt grūts, kad tas ir nepieciešams, bet nekad nezaudē savu (vai viņas) savaldību vai perspektīvu.
5. Valstsvīra paveiktās lietas bieži vien nonāk ne tikai avīzēs, bet arī vēstures grāmatās.