Veloceliņi ir īpaši paredzēti brauktuves posmi, kas paredzēti velosipēdu lietošanai. Daudzās pilsētās visā pasaulē velojoslas tiek izmantotas kā daļa no vispārējās satiksmes pārvaldības stratēģijas, un velojoslas var papildināt arī ar atsevišķām velosipēdu takām un celiņiem. Veloceliņu tēma patiesībā ir nedaudz pretrunīga; daži velosipēdisti, piemēram, uzskata, ka tie nav nepieciešami un dažreiz ir bīstami, savukārt citi stingri iestājas par velojoslu izmantošanu, lai aizsargātu velosipēdistus un atvieglotu ceļa sadali.
Velosipēdu josla parasti iet starp automašīnām paredzēto ceļa posmu un apmali vai nomales. Parasti ceļš ietvers arī vietu, kur cilvēki var izbraukt un novietot automašīnu, novietojot velojoslu starp stāvošu automašīnu rindām un brauktuvi. Izveidojot velosipēdistiem paredzētu vietu, velojosla var padarīt braukšanu ar velosipēdu drošāku, kad gan velosipēdi, gan automašīnas ir informētas viens par otru.
Pilsētas ierīko velojoslas, cerot nodrošināt vienmērīgu satiksmi un samazināt konfliktus starp velosipēdistiem un gājējiem. Diemžēl šie mērķi ne vienmēr tiek sasniegti. Piemēram, velosipēdistiem dažkārt, veicot pagriezienus, ir jāšķērso transportlīdzekļu satiksme, un tas var mulsināt autovadītājus, jo velojoslas ir jāatstāj. Dažos gadījumos arī velojoslas nav īpaši labi izstrādātas, liekot riteņbraucējiem nonākt potenciāli bīstamās un konfliktējošās situācijās, savukārt transportlīdzekļi dažkārt tiek spiesti iebraukt velojoslās, piemēram, pagriezienu dēļ, tādējādi padarot joslas bīstamas velosipēdistiem.
Viens no galvenajiem argumentiem par velojoslām ir tas, ka tie mēdz veicināt riteņbraukšanu, un šķiet, ka tas tā arī ir. Jaunie velosipēdisti uzskata, ka veloceliņi ir izdevīgi, un viņi, iespējams, brauks ar velosipēdu, redzot, ka viņu pilsētās tiek nodrošināti līdzekļi. Velojoslas ir laba ideja arī pilsētās ar lielu velosipēdu satiksmes apjomu, jo tās ļauj pilsētām pieņemt pašvaldību likumus, kas ir īpaši paredzēti velosipēdistiem, izmantojot velojoslas kā drošības līdzekļus. Iesācēju velosipēdisti arī gūst labumu no veloceliņiem, jo tie palīdz, izveidojot velosipēdistiem paredzētu ceļu posmu.
Lai velojoslas būtu efektīvas, tās ir jāapvieno ar veselo saprātu. Velosipēdistiem ir jābūt atbildīgiem par savu nodomu signalizāciju un, piemēram, apkārtējās satiksmes uzraudzību, savukārt autovadītājiem velojoslās ir jāpiekāpjas velosipēdistiem. Autovadītāji ir arī atbildīgi par skaidru signālu rādīšanu, un abām pusēm ir jāapzinās dominējošie priekšroka likumi, nodrošinot viņu drošību un netraucētu satiksmi.