Viendīgļaugi ir segsēklu jeb ziedaugu klase, kas atšķiras no divdīgļaugiem. Šo atšķirību pirmo reizi noteica botāniķis Džons Rejs 1682. gadā. Zinātnieki mūsdienās Reja aprakstu neuzskata par perfektu, tomēr viendīgļlapas joprojām ir populārākā segsēklu klasifikācija. Termini viendīgļlapu un divdīgļlapju ir īsi no garākiem nosaukumiem Monocotyledonae un Dicotyledonae, kas attiecas uz dīgļlapu jeb “sēklu lapu” skaitu auga embrijā; attiecīgi viens un divi.
Viendīgļlapiņas no divdīgļlapiņām atšķiras pēc to fiziskajām īpašībām. Papildus tam, ka embrijā ir viena dīgļlapa, tiem ir arī ziedputekšņi ar vienu vagu vai poru, savukārt divdīgļlapu ziedputekšņiem ir trīs vagas. Lielāko daļu citu viendīgļdziedzera pazīmju parastajam novērotājam ir vieglāk noteikt.
Iespējams, vienkāršākais veids, kā atšķirt viendīgļdziedzerus no divdīgļlapiņām, ir skaitīt ziedu daļas. Ziedlapiņas, putekšņlapas un tamlīdzīgi viendīgļaugiem mēdz parādīties trīskārtīgi, savukārt divdīgļdīgajiem ziediem ir daļas, kas dalās ar četrām vai piecām. Lai gan dažreiz tas ir vienkāršākais veids, kā noskaidrot, ar kāda veida segsēklu jums ir darīšana, tas ne vienmēr ir uzticams, un to var būt grūti noteikt augiem ar sarežģītiem ziediem, kas satur daudzas daļas.
Viendīgļdīgļaudzēm lapu dzīslas mēdz iet paralēli lapas garumam, savukārt divdīgļlapām ir vairāk zarotu, tīklveida dzīslu. Līdzīgi, asinsvadu sistēma auga stumbrā, kas kalpo ūdens un barības vielu transportēšanai caur augu, parādās regulārā, cilindriskā veidā divdīgļdziedzera stumbrā, bet viendīgļdziedzera stublājā – vairāk nejauša, izkliedēta raksta. Tāpēc divdīgļlapu var atpazīt, aplūkojot stublāja šķērsgriezumu un iezīmējot mazu apļu gredzenu. Abas šīs metodes viendīgļdīgļu atšķiršanai no divdīgļlapiņām nav drošas.
Arī viendīgļlapju un divdīgļlapju saknes aug dažādi. Divdīgļlapiņām ir apikāla meristēma — nediferencētu embrionālo audu apgabals stublāja apakšā, kas veido saknes visā auga dzīves laikā. Savukārt viendīgļaugiem ir nejaušas saknes, kas rodas no mezgliem uz kāta.
Viendīgļkoki izceļas arī ar sekundārās augšanas jeb koksnes trūkumu. Dažas divdīgļlapiņas nevar ražot koksni, taču neviens viendīgļlapis to nespēj. Šķiet, ka dažas viendīgļlapas ir kokainas, piemēram, palmas, bet koksnei līdzīgais stumbrs patiesībā ir lapu pamatnes sakrājums.