Bārdainā varavīksnene jeb Iris germanica ir satriecoša varavīksnenes ģints pārstāve, kas ir slavena ar raksturīgām pūkainām “bārdām”, kas svītro tās ziedlapiņas. Šis augs ir populārs dārza apmalēm, un tam ir nepieciešama minimāla apkope, kas ir ideāla īpašība dažu dārznieku acīs. Daudzos dārza veikalos tiek pārdoti īrisu stādi, kurus var stādīt, un dārznieki var arī pieprasīt sakneņus no draugiem un kaimiņiem, kuri savos dārzos audzē bārdaino īrisu.
Šim augam ir sešas ziedlapiņas, no kurām trīs ir vērstas uz augšu un trīs uz leju. Uz leju vērstajām ziedlapiņām jeb “kritumiem” ir bārdas, kas var atšķirties no blīvām pūkainām svītrām līdz smalkām matu zarām. Bārdainajām varavīksnenēm ir dažādas varavīksnes krāsas, un daudzi ziedi ir divkrāsaini. Asmeņiem līdzīgās lapas klasiski aug masīvā, kas atgādina ventilatoru. Atkarībā no šķirnes īriss var ziedēt no aprīļa līdz jūnijam, un dažas šķirnes atkal zied rudenī. Arī auga augstums ir dažāds, sākot no pašsaprotamā “garā varavīksnenes” līdz mini pundurvīksnei, kas ir aptuveni rokas augstumā.
Lai gan bārdaino īrisu dažkārt uzskata par sīpoliem, tas faktiski izplatās ar sakneņiem, biezām, gaļīgām saknēm, kas galu galā veido zarainus izaugumus, kas pārvēršas par jauniem augiem. Sakneņu audzēšana var būt sarežģīta, jo tiem nepieciešama īpaša piesardzība. Saknēm, kas karājas no sakneņiem, patīk būt mitrām, savukārt paši sakneņi ir jātur salīdzinoši sausi, pretējā gadījumā tie būs pakļauti puvei.
Bārdaino īrisu vislabāk ir stādīt vasaras beigās un agrā rudenī, lai tie varētu pierast pirms ziemas. Lai iestādītu šo ziedu, dziļā bedrē ir jāizveido augsnes uzkalniņš, un sadalītie sakneņi rūpīgi jānovieto virs augsnes, ļaujot saknēm plūst lejup pa pilskalna malu. Pēc tam caurumu var aizpildīt, daļēji nosedzot sakneņus. Bārdains īriss jāstāda saulainā vietā, un augsnes uzkalniņam jābūt blīvam, lai tas noturētu mitrumu, savukārt virs sakneņa jāveido viegla, smilšmāla augsne.
Bārdains īriss augs USDA zonās no trīs līdz deviņām. Ik pēc trīs līdz sešiem gadiem tie ir jāsadala un jāpārbauda, vai nav puves, apmēram sešas nedēļas pēc ziedēšanas. Lai sadalītu, sakneņus izrok, mazgā un apgriež, lai noņemtu visas mīkstās vai sapuvušās daļas. Pēc tam lapotne ir jāapgriež apmēram rokas augstumā un sakneņi jāsagriež atsevišķi tā, lai katrs lapotnes cienītājs būtu uz atsevišķa gabala. Šos gabalus var stādīt, kā norādīts iepriekš. Mēslojumu drīkst lietot tikai tad, ja pēc ziedēšanas sezonas lapotne šķiet blāva.
Labi šīs īrisa pavadoņi ir lilijas, rozes, peonijas un čiekurpuķes.