Ēkas sabrukšana ir ēkas vai būves nojaukšanas process, izmantojot stratēģiski novietotas sprāgstvielas, kas ļauj konstrukcijai nokrist sevī, nevis uz āru vai uz sāniem, tādējādi sabojājot apkārtējās konstrukcijas. Ēkas sabrukums nav īsts sabrukums; tā vietā tas ir kontrolēts sprādziens, kas tikai dažu sekunžu laikā padara ēkas konstrukciju par drupām, izvairoties no dekonstrukcijas procesa, kas citādi varētu ilgt mēnešus vai pat gadus. Daudzās pilsētu teritorijās notiks ēku sabrukums, lai ēkas, kas jānojauc, nesabojātu apkārtējās ēkas vai neaizņemtu pārāk daudz laika, lai tās noņemtu no vērtīga nekustamā īpašuma.
Ēkas sabrukšanas process var būt ļoti sarežģīts, un tas ir jāveic pieredzējušiem speciālistiem. Ēkas sabrukšanas laikā izmantotās sprāgstvielas ir jānovieto stratēģiski ēkā, lai bojātu konstrukciju savienojumus un balstus tieši pareizajā veidā un īstajā laikā. Sagatavošanās laiks ēkas sabrukšanas notikumam var ilgt no dažām stundām līdz vairākiem mēnešiem; Lielākas ēkas bieži ir pareizi jāizķidā, un daudzas ēkas sienas un citas konstrukcijas vispirms ir jānoņem, pirms var notikt sabrukums. Stikla logi un citi priekšmeti, kas var izraisīt pārmērīgu gružu veidošanos, ļoti bieži tiek izņemti no ēkas pirms sabrukšanas.
Ēkas sabrukšanas dienā ēkas tiešā apkārtne parasti ir norobežota, un apkārtējie cilvēki nedrīkst atrasties ēkas tiešā tuvumā. Tas tiek darīts, lai novērstu ievainojumus, ja sprādziens noiet greizi, taču tas tiek darīts arī tāpēc, lai cilvēki neieelpotu bīstamus putekļus un daļiņas. Attīrot zonu no apkārtējiem cilvēkiem, sprāgstvielu ekspertiem ir pietiekami daudz vietas, lai pareizi veiktu darbu, neriskējot ārējas iejaukšanās dēļ. Daudzos gadījumos ēkas sabrukums piesaista lielus cilvēkus, kuri cer ieraudzīt iespaidīgo notikumu.
Eksplozijas var notikt nepareizi, ja sprāgstvielas ir iestatītas nepareizi vai ja procesu ietekmē neparedzēti apstākļi. Būvgruži var tikt izmesti ievērojamos attālumos, kas var izraisīt traumas vai strukturālus bojājumus apkārtējām ēkām. Ja sabrukšana neizdodas, ēka var būt manuāli jānojauc, kas var būt dārgi, laikietilpīgi un bīstami. Šie gadījumi nav izplatīti, jo lielākā daļa sabrukšanas ir veiksmīgas, taču neveiksmīgas sabrukšanas gadījumā ir rūpīgi jānojauc pārējā ēka, kā arī jāveic piesardzības pasākumi pret ievainojumiem vai netīšu sabrukšanu.