Vārds baritons, kas daudziem angliski runājošajiem ir vairāk pazīstams kā dziedāšanas balss kategorija, patiesībā ir cēlies no grieķu valodas, kā arī attiecas uz grieķu gramatikas elementu, kurā vārda pēdējā zilbe nesaņem būtisku uzsvaru. Šis vārds ir hibrīds no grieķu vārda “smags” vai “zems” bary un “piķis”, ti, tonis. Šeit vārds “zems” ir abstrahēts, lai apzīmētu mazāku skaņas akcentu vai uzsvaru.
Lai saprastu baritonu grieķu gramatikā, vispirms ir nepieciešams identificēt dažādas grieķu vārda daļas. Tie ir plaši pazīstami kā priekšpēdējais, priekšpēdējais un ultima. Citādi tos varētu apzīmēt kā pirmo zilbi, otro līdz pēdējo zilbi un pēdējo jeb ultima zilbi. Galīgā zilbe ir zilbe, kas tiek uzskatīta par baritoni. To parasti saprot kā angļu vārda “ultimate” saknes/saīsināto formu, kas nozīmē “pēdējais”.
Daudzi cilvēki vārdu baritons saista ar dziedāšanas balss diapazonu, kas atrodas starp tenoru vai augstāku vīriešu reģistru un basu vai īpaši zemu reģistru. Šis oriģinālā vārda baritons lietojums ir konkrētāks, kur tulkojums uz “zems” angļu valodā tieši attiektos uz skaņas reģistru vai augstumu. Šī ir daļa no īpaši strukturētas dziedāšanas lielākajā daļā sabiedrību, kur kopējā forma balstās uz balsu kopas sinhronizāciju dažādos reģistros. To pašu vārdu var izmantot arī, lai runātu par dažādu mūzikas instrumentu zemākajiem diapazoniem.
Baritona lietojums grieķu valodā ir tā sauktā toņa akcenta piemērs. Piķa akcents ir alternatīva stresa akcenta jēdzienam angļu valodā. Izmantojot augstuma akcentu, dažas zilbes tiek izstrādātas noteiktai nozīmei vai lietošanai, izmantojot toņu dažādību, nevis uzsvaru. Grieķu valoda ir tādas valodas piemērs, kas izmanto toņa akcentu kā daļu no valodas funkcijas un izpratnes.
Vispārējā valodu kategorijā, kurā tiek izmantots toņa akcents, dažas valodas ir vairāk atkarīgas no toņa lietojuma nekā citās. Dažas valodas dažreiz tiek raksturotas kā “pilnīgi tonālas”, kur vairāki toņi ir neatņemama valodas lietojuma sastāvdaļa. Dažās valodās tiek izmantoti tikai bināri augstie un zemie toņi, savukārt citās valodās ir sarežģītāka trīs vai vairāku toņu kopa.