Mīlestības termins ir vārds, ko lieto, lai izteiktu pieķeršanos kādam vai kaut kam. Vārdi vai nosaukumi ar deminutīvu sufiksu, saīsinātām īpašvārdu formām vai šķietami nesaistītiem vārdiem, piemēram, “pīle” vai “ķirbis”, var tikt uzskatīti par mīļuma apzīmējumiem. Bez patiesas pieķeršanās vai nepareizā situācijā šie vārdi var būt ļoti aizvainojoši.
Daudzās dažādās valodās gan īpašvārdu, gan nepareizo vārdu galos tiek pievienotas dažādas zilbes, lai norādītu uz mazumu un, parasti, pieķeršanos. Tos sauc par deminutīviem sufiksiem. Piemēram, -(c)ito/-(c)ita ir viena veida deminutīvs sufikss spāņu valodā, -chen vai -lein vācu valodā un -etto/-etta itāļu valodā. Angļu valodā bieži tiek lietots -ie vai -y sufikss, piemēram, Villijs un Džonijs Viljama un Džona vietā.
Daudzās valodās īpašvārdi tiek saīsināti kā mīļuma vai iesaukas termins. Piemēram, sieviete vārdā Elizabete varētu būt pazīstama kā Elīza, Liza vai Beta. Dažreiz nosaukums tiek nedaudz mainīts, piemēram, Bess. Bieži vien saīsinātajam vārdam tiek pievienots arī deminutīvs sufikss, piemēram, Lizzy un Betsy. Gan saīsinātās formas, gan vārdus ar deminutīvām sufiksiem sauc arī par hipokorismiem.
Īpašuma vietniekvārds “mans” tiek lietots daudzu mīļuma terminu sākumā vairākās valodās. Piemēri: “mana mīļā” un “mana mīļā” angļu valodā, kā arī mon amour un ma chérie franču valodā. Dažreiz mīļuma termins ir vienkārši “mans”, kam seko attiecību veids, piemēram, “mans vīrs” vai “mana sieva”.
Daži mīļuma termini acīmredzami ir atvasināti no vārdiem ar patīkamu konotāciju, piemēram, “mīļa” vai “cukurs”, savukārt citi ir grūtāk izskaidrojami. Franču termins par mīļumu var ietvert vairākus dzīvniekus, piemēram, ma caille, kas nozīmē “mana paipala”. Tāpat “mājdzīvnieks” un “pīle” ir izplatīti dažās Anglijas daļās.
Lai gan tuviem draugiem un ģimenei bieži vien ļoti patīk kopīgi mīļuma nosacījumi, daži cilvēki tiek aizvainoti, ja kāds svešinieks viņus uzrunā ar līdzīgiem vārdiem. Tāpat noteiktas sociālās situācijas un darba attiecības aizliedz izmantot mīļuma nosacījumus. Lai gan bērns var saukt kaimiņu draudzīgā segvārdā, būtu nepiedienīgi, lai tas pats bērns lietotu šo vārdu savai skolotājai.
No otras puses, daži cilvēki lieto mīļuma terminu, kas šķiet aizvainojošs nepiederošam cilvēkam, lai gan runātājam un adresātam tas šķiet sirsnīgs. Viens no piemēriem, kas izplatīts vairākās Latīņamerikas valstīs, ir vārds viejito jeb “mazs vecs vīrs”. Citi savus draugus vai bērnus sauc par tādiem vārdiem kā “kaitēklis” vai “nepatikšanas”.