Mūsdienu izglītības sistēmā var būt jūtama šķelšanās starp matemātikas analītisko pasauli un humanitāro zinātņu kritisko pasauli. Dažiem studentiem ir vieglāk domāt analītiski lineāri matemātiski, nekā domāt kritiski nelineāri literāri. Viens no pirmajiem veidiem, kā attīstīt kritisko domāšanu akadēmiskā vidē, ir vārda kāpēc attiecināšana uz konkrēto priekšmetu. Kritiski domāt nozīmē apšaubīt katru tēmas aspektu, sākot no avota ticamības līdz saviem subjektīvajiem secinājumiem un viedokļiem.
Mācīšanās domāt kritiski daudziem cilvēkiem ir aktīvs un nepārtraukts uzdevums. Viens no veidiem, kā uzlabot kritiskās domāšanas prasmes, ir izmantot vairāk nekā vienu informācijas avotu, pirms tiek veidots pārliecinošs viedoklis par kādu ziņu. Salīdziniet vairāku laikrakstu atspoguļojumu par vienu un to pašu notikumu vai skatieties dažādus televīzijas ziņu kanālus, lai redzētu, kā vienu un to pašu stāstu var novirzīt vienā vai otrā virzienā. Kad jūs sākat kritiski domāt par kādu pašreizējo notikumu, jūs varat labāk apzināties, cik ļoti jūsu aizspriedumi, uzskati un uzskati var ietekmēt jūsu nostāju šajā jautājumā.
Kritiski analizēt lietas nozīmē ar atvērtu prātu apsvērt visus priekšmeta aspektus pirms viedokļa veidošanas. Tas nenozīmē būt nevajadzīgi ciniskam vai spriestspējīgam par faktu vai avota pamatotību. Būtībā kritiskais domātājs ir kā žūrijas loceklis, kuram ir jāizsver ne tikai lietas fakti, bet arī tas, kā šie fakti tika iegūti, un to motivācija. Kritiski domāt nozīmē pārbaudīt ne tikai aplūkojamo priekšmetu, bet arī metodes, kas izmantotas informācijas ģenerēšanai.
Tāpēc jautājums “Kāpēc?” ir svarīgi jautāt, kad mācāties kritiski domāt. Kāpēc autors izvēlētos saviem varoņiem piešķirt šos īpašos vārdus? Kāpēc reportieris neintervēja opozīcijas līderi? Kāpēc šis politiķis balsoja pret ierosināto likumu? Kritiskās domāšanas prasmes tiek apgūtas, aktīvi praktizējot, tāpēc jūs, iespējams, vēlēsities katru dienu kādu laiku veltīt strīdīga jautājuma izskatīšanai, piemēram, abortiem, nāvessodam vai ieroču kontrolei, un pajautājiet sev, kāpēc jūs šajā jautājumā ticat tā, kā domājat? Atvēlot laiku, lai izpētītu abas polarizējošas vai strīdīgas problēmas puses, jūs varat uzlabot savu spēju kopumā domāt kritiski.