Ja kāds saceļ lielu traci par kaut ko, kas nav īpaši svarīgs, to sauc par “vētru tējas tasē”. Atkarībā no pasaules reģiona, kurā dzīvojat, jūs varat dzirdēt arī frāzi “vētra tējas tasē” vai “vētra tējkannā”. Visos gadījumos šī frāze ir domāta, lai atgādinātu cilvēkiem par kāda jautājuma relatīvo nenozīmīgumu, liekot domāt, ka cilvēkiem labāk būtu pievērsties lielākas nozīmes problēmām.
Šis slenga termins atsaucas uz ideju, ka tējas tases mikrokosmosā neliels viļņojums var šķist liels vilnis, un jebkāda veida grūstīšanās vai izmaiņas izraisīs viļņošanos vai divus. Tomēr, kad paskatās ārpus tējas krūzes, traucējumi atklājas kā neliela problēma, kuru cilvēks var pat nepamanīt, ja vien tas netiek norādīts. Ja kāds rada šādu problēmu, viņš pievēršas problēmai vairāk nekā nepieciešams.
Daudzos gadījumos kāds saceļ vētru tējas tasītē aiz vēlmes pēc uzmanības. Cilvēki var ievērojami pārspīlēt situācijas apstākļus, lai piesaistītu žēlumu vai komentārus vai satrauktu cilvēkus par šo problēmu. Citiem vienkārši patīk būt uzmanības centrā, stāstot sarežģītus stāstus, lai cilvēku domas koncentrētos uz tiem. Protams, šie paņēmieni var atspēlēties, jo, kad cilvēks kļūst pazīstams ar to, ka mazās problēmās gūst lielu darījumu, var būt grūti pārliecināt cilvēkus, ka situācija patiešām ir nopietna.
Daudzi politiķi izmanto šo terminu savā retorikā, liekot domāt, ka oponents tējas tasē saceļ vētru par kādu jautājumu, lai noraidītu šo oponenta platformu vai idejas. Tas reizēm ir parādījies arī tiesu lēmumos, tiesnešiem komentējot, ka lieta ir vētra tējas tasītē un tāpēc nav uzmanības vērta. Tā kā vairums tiesnešu drīzāk kļūst pretrunīgi, kad ir spiesti izskatīt vieglprātīgas lietas, advokāti parasti cenšas izvairīties no apsūdzībām šādu problēmu izraisīšanā.
Visā pasaulē tiek lietoti dažādi krāsaini slenga termini, līdzīgi kā vētra tējas tasē. Piemēram, var teikt, ka kāds no kurmju kalna veido kalnu, dramatiski pārspīlējot situāciju bez pamatota iemesla. Var arī teikt, ka kāda cilvēka redzējums un perspektīva ir aptumšota, apgrūtinot situācijas patiesās nozīmes izpratni, piemēram, teicienā “viņš neredz mežu pēc kokiem”.