Literatūras arhetipi ir identificējamas tēmas, kas bieži sastopamas visā literatūras vēsturē. Parasti tos iedala trīs kategorijās: rakstzīmes, iestatījumi un notikumi. Parastie arhetipiski tēli ir varonis un māte. Bieži izmantotie vides arhetipi ietver kalnu un jūru, un parastie arhetipiski notikumi ietver ceļojumu un nāvi un atdzimšanu.
Personāži ir viens no populārākajiem literāro arhetipu veidiem, un vispazīstamākie varētu būt varonis un nelietis. Lielākajā daļā stāstu šie divi varoņi ir kaut kādā veidā. Mistērijas žanrā abi ir kritiski. Varonis bieži ir grāmatas galvenais varonis — cilvēks, kura stāstam lasītājs seko un par kuru lasītājs sakņojas. Ļaundaris ir varonis, kurš traucē vai mēģina sakaut varoni, ko bieži uzskata par “slikto puisi”.
Gan varonis, gan ļaundaris var būt vīrietis vai sieviete, un tie var būt cilvēki, dzīvnieki, mākslīgā intelekta vai fantāzijas radījumi, atkarībā no stāsta. Katrs var būt vairāk nekā viens, lai gan tas visbiežāk notiek ar nelieša lomu, piemēram, monstru cilts gadījumā. Citi bieži sastopami uz raksturiem balstīti literārie arhetipi ir zvaigžņu krustoti mīļotāji, kuru klasiskais piemērs ir Romeo un Džuljeta; māte, kas rūpējas par varoni, pat ja viņa nav viņa īstā māte; un nevainīgie vai jaunava, ko bieži pārstāv bērns vai pieaugušais bez pieredzes vai ar garīgu invaliditāti.
Uz vidi balstīti literārie arhetipi ietver kalnu vai virsotni, ko izmanto, lai attēlotu burtisku vai figurālu vietu, no kuras varonis var skaidri redzēt vai vismaz redzēt tālu sev priekšā. Jūra bieži tiek izmantota arī, lai demonstrētu skarbos laikus, nenoteiktību vai briesmas. Tāpat sala var attēlot izolāciju un vientulību, vai arī tā var būt miera un pašrefleksijas iespēja. Turklāt upe bieži norāda uz būtiskām izmaiņām varoņa dzīves gaitā, un ceļa sazarojums norāda uz svarīgu lēmumu.
Uz notikumiem balstīti literārie arhetipi var ietvert plašu situāciju klāstu. Varbūt vispazīstamākais ir ceļojums, ko dažreiz sauc par meklējumiem. Piemēram, romantiskā romānā ceļojums parasti ir varoņa patiesas mīlestības meklējumi. Savukārt klasiskajā literatūrā ceļojums vislabāk redzams piedzīvojumu pasakās, piemēram, leģendās par karaļa Artura bruņiniekiem, un grāmatās, piemēram, Odiseja. Citi notikumu arhetipi ietver upuri, kurā varonim ir jāatsakās no kaut kā viņam dārga, lai gūtu lielāku labumu; pilngadības sasniegšana, kurā varoņa dzīve uzņem dramatiskus apgriezienus, parasti liekot viņam uzņemties jaunus pienākumus vai atteikties no savas nevainības; un nāve un atdzimšana, kurā varonis cieš neveiksmi, tad sākas no jauna vai nomirst un tiek atdzīvināts.