Dogmatiskā teoloģija ir ticība absolūtai patiesībai, ko ir noteikusi kristīgā ticība. Tas nozīmē, ka Baznīca ir izteikusi dažas patiesības, kas ir izplatītas no mutes mutē, tradīcijām un vēsturiskiem datiem, un Baznīcas sekotājiem tā ir jāpieņem kā pamatpatiesība. Piemēri tam ir Bezvainīgā ieņemšana, Mātes Marijas debesīs uzņemšana un Jēzus Kristus augšāmcelšanās.
Empīriski dati vai fakti, kas ir fiziski piedzīvoti un reģistrēti, parasti ir pieņemta norma zinātniskajos pētījumos. Dogmatiskajā teoloģijā fakti un skaitļi ir daudz mainīgāki, jo lielākā daļa rakstīto vēsturisko atsauču ir balstītas uz mutiski izplatītām tradīcijām. Šajā studiju jomā pieņemts un praktizēts tas, ka Dievs ir devis cilvēkiem jēdzienu, patiesību vai brīnumu. Mācīti cilvēki, piemēram, priesteri, var to pētīt, lai iegūtu morālus uzlabojumus vai vadību.
Dogmatisko teoloģiju sankcionē organizēta teoloģiskā iestāde. Dažas no atzītākajām organizētajām teoloģiskajām struktūrām ir Romas katoļu baznīca un Nīderlandes reformātu baznīca. To parasti asociē kā zinātni ar Dieva jēdzienu un Viņa darbiem kā tās izpētes centru. Kā zinātnisks studiju virziens dogmatiskā teoloģija ir zinātne par objektīvu ticību, izmantojot savāktos datus; Dominikāņu priesteris Akvīnas Toms, kurš kļuva par svēto, ir rezumējis, ka savāktie dati ir Dieva atklāti principi. Šie principi darbojas kā sakrālās zinātnes pamats, kas nozīmē, ka tāpat kā skolēns pieņem stundā mācīto faktu, arī dogmatisko teoloģiju studējošajam ir jāpieņem Dieva mācīts fakts.
Teoloģiju joprojām māca pamatskolas un vidusskolas līmenī vairākās atsevišķās skolās visā pasaulē. Lai iegūtu padziļinātas teoloģijas studijas, studentiem būs jāapgūst filozofijas un teoloģijas kursi. Nākamais sasniegums teoloģijas studijās būs kļūt par diakonu, kur students iegūs teoloģijas grādu. Pēdējais studiju posms būtu kļūt par pilnībā ordinētu priesteri.
Priesteriem un ticīgajiem teoloģijas apguve ir tālākizglītība. Daži priesteri joprojām lasa mācītāja Frensisa Hola, dogmatiskās teoloģijas profesora, un mācītāja Džozefa Poļa, filozofijas profesora, publicētos darbus, lai izveidotu savus rakstiskos darbus, lai mācītu savus draudzes locekļus. Savukārt draudzes locekļi un ticīgie māca apgūto nākamajai paaudzei, kas propagandē kristīgās ticības apguves ciklu.