Lingvistikā disimilācija ir parādība, kad divas skaņas noteiktā vārdā vai frāzē laika gaitā kļūst mazāk līdzīgas viena otrai. Tas var attiekties uz skaņām, kas sākotnēji bija identiskas, vai skaņām, kas sākotnēji bija līdzīgas. Kopumā atšķiršana attiecas uz procesu, kurā divas lietas kļūst arvien atšķirīgākas.
Disimilācija valodā notiek dažādu iemeslu dēļ. Dažos gadījumos disimilācija notiek, kad vārds nonāk no vienas valodas uz citu. Akadēmiķi, kas pēta šāda veida leksiskās izmaiņas, var, piemēram, izpētīt franču vārdu migrāciju angļu valodas leksikā. Viens populārs piemērs šī procesa aprakstam ir tas, ka dažādi vārdi angļu valodā, piemēram, marmors, iegūst “l” skaņu, kur, piemēram, sākotnējais franču vārds bija marbre.
Cita veida disimilācija notiek ar patskaņu skaņām. Ir zināms, ka patskaņu skaņas valodās laika gaitā mainās. Tas var notikt dažādu dialektu rašanās vai vienkārši izplatītas lietošanas tendences dēļ.
Daži pētnieki ir norādījuši konkrētus atšķirīgu izmaiņu veidus valodā vai kultūras grupā, kas lieto šo valodu. Dažas šāda veida procesa formas ir zināmas kā zemo patskaņu disimilācija jeb LVD. Kad pētnieku grupa apsver, kā patskaņu skaņas laika gaitā ir mainījušās, informācijas iegūšanai var būt nepieciešams strādāt šajā jomā, starp pētāmajām valodu kopienām, lai apkopotu dabiskā dialekta gadījumus.
Citas šīs leksiskās parādības formas rodas kontrasta nolūkos. Valodu kopiena var izstrādāt dažādas skaņas, lai izceltu noteiktus vārdus valodā. Citos gadījumos disimulācija ir daļa no mākslinieciska vai poētiska procesa, piemēram, lai risinātu patskaņu vai līdzskaņu skaņu atkārtošanos dziesmas vai runas rindās.
Disimilācijas procesa izpēte ir labs piemērs tehniskai pieejai valodai. Utilitārākos valodas pētījumos nelielas skaņu maiņas parasti īpaši neietekmē semiotiku vai kopīgo nozīmi, uz kuru valodu kopiena paļaujas, lai lietotu kopīgu valodu. Tas galvenokārt ir pētījumos par faktisko fonētisko ietekmi uz holistisku valodas lietojumu, ka disimilācija kļūst aktuāla un ir turpmāku pētījumu priekšmets; šeit zinātnieki un pētnieki var mēģināt precīzi noteikt, kā un kāpēc skaņa mainās valodā.