Lielā patskaņu maiņa attiecas uz 15. gadsimta izmaiņām garo patskaņu izrunā, kas notika Anglijā. Pēc šī notikuma patskaņu izruna mainījās vienu vietu uz augšu. Tā, piemēram, “i” vidus angļu valodā bija gara “e” skaņa, tāpat kā vārdam “sweet”. Pēc tam garā “i” skaņa tika izrunāta tā, kā tā ir pašlaik, piemēram, vārdā “nakts”.
Šīs maiņas iemesli ir noslēpumaini, un valodnieki nav spējuši izskaidrot, kāpēc tā notika. Pirmo reizi to identificēja un pētīja Oto Džespersons, valodnieks no Dānijas, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Lielākā daļa valodnieku piekrīt, ka Lielā patskaņu maiņa nenotika uzreiz, un tas izskaidro daudzu angļu vārdu radošo pareizrakstību. Daži printeri, iespējams, pareizrakstības laikā joprojām ir izmantojuši agrāku patskaņu izrunu, padarot angļu valodu par vienu no sarežģītākajām pareizrakstības valodām, jo pastāv tik daudz pareizrakstības noteikumu izņēmumu.
Daži valodnieki izskaidro izmaiņas, liekot domāt, ka franču valdīšana Anglijā izraisīja apmānību franču patskaņu izrunā, kas ir līdzīga vidusangļu valodas izrunai. Lai norobežotos no iepriekšējās franču okupācijas un valdīšanas, angļu valdošā šķira, iespējams, apzināti mainīja patskaņu izrunu, lai atspoguļotu, ka viņu valoda ir cita valoda. Pēc tam tas tika filtrēts līdz zemākajām klasēm.
Vēl viena teorija ir tāda, ka Anglijā varēja būt vairāki ietekmīgi cilvēki ar runas traucējumiem, un šādu nepareizu izrunu var kopēt, godinot kādu pietiekami augstu rangu. Šo teoriju daudzi neapstiprina, taču tā parāda, ka valodnieki mēģina apsvērt visus iespējamos izmaiņu skaidrojumus. Teorijas par Lielo patskaņu maiņu ir tikai pieņēmumi, taču lielākā daļa valodnieku sliecas uz iepriekš minēto teoriju.
Lielās patskaņu maiņas galvenās izrunas iezīmes ir šādas:
Vidējā angļu valodā (ME) “a” tiek izrunāts kā “a” valodā “tēvs”. Agrīnā mūsdienu angļu valodā (EME) garo “a” izrunā tāpat kā vārtos.
ME izrunā garo “e” kā garo “a” vārtos. EME izrunā garo “e” kā “e” “tvītā”.
ME izrunā garo “i” kā “e” “tvītā”. EME izrunā garo “i” kā “i” “gaismā”.
ME izrunā garo “o” kā “o” “rīkā”. EME izrunā garo “o” kā “o” vārdos.
ME zinātnieki norāda, ka augstāka garā “u” izruna nepastāv. “ou” kā pašreizējā “dienā” būtu radījis “ow” skaņu, tāpat kā vārdam “uts”. EME izrunā “u” kā garu “o” valodā ME. Garā “u” izruna EME ir kā “rīka” garais “o” vai “lautas” garais “u”.
Ir dabiski izrunas izņēmumi, piemēram, vārdi “rīks” un “lauta”. Kāpēc vārdi ar vienu un to pašu būtisku skaņu tiek rakstīti atšķirīgi, liecina, ka Lielā patskaņu maiņa noteikti nebija viendabīga un laika gaitā notika. Teorētiski “rīks” varētu būt saprātīgi rakstīts kā “tule”, tāpat kā “mūlis”. Neatkarīgi no teorijas valodnieki uzskata, ka pārmaiņa ir mūsdienu angļu valodas izrunas priekštecis, kā arī to, kāpēc angliski runājošie raksta tik daudz vārdu veidā, kam no fonētiskā viedokļa ir maz jēgas.