Kāda ir Aidaho štata dziesma?

Melodija tapa 20. gadsimta otrajā desmitgadē, un sākotnēji tai bija pavisam cits nosaukums un cits teksts. Aidaho Universitātes vidē tai tika pielikti jauni vārdi, un dziesma kļuva par augstskolas dziesmu, ko dziedāja izlaidumos un sporta sacensībās. Tieši no šīs vides tā izplatījās pa visu štatu, jo universitāte bija galvenā vieta, kur štata jaunieši satikās.

Kad štata likumdevējs dziesmu apstiprināja par oficiālo, radās neparasta situācija: viens un tas pats skaņdarbs vienlaikus kalpo kā universitātes dziesma un kā štata dziesma, atšķiroties tikai atsevišķos vārdos. Šāda dubulta dzīve ASV nav retums, jo štatu simboli bieži nāk no jau pastāvošām vietējām tradīcijām, nevis tiek pasūtīti no jauna.

Ar autorību šai dziesmai saistīti strīdi, un tas arī ir tipiski. Kad populāra melodija iegūst oficiālu statusu, parādās jautājums, kam pieder tiesības uz to, kurš tekstu patiesībā sacerējis un vai visi autori ir minēti. Vairākiem ASV štatiem ir bijušas līdzīgas neskaidrības, un tās parasti risinās pēc gadu desmitiem, kad autortiesību termiņi jau beigušies.

Simbola izvēle vienmēr pasaka ko par vietu. Aidaho ir kalnu un mežu štats ar mazu iedzīvotāju blīvumu, un dziesmas teksts slavē ainavu, kalnus un upes, nevis vēsturiskus notikumus vai varoņus. Tas atšķir rietumu štatu dziesmas no dienvidu štatu dziesmām, kuru teksti bieži ir saistīti ar 19. gadsimta vēsturi un tāpēc mūsdienās izraisa strīdus un pārstrādāšanu.

ASV štata dziesmas apstiprināšana ir parasts likumdevēja darbs: priekšlikumu iesniedz deputāts, bieži pēc skolas klases vai novadpētnieku ierosinājuma, notiek balsojums, un simbols tiek ierakstīts štata kodeksā līdzās karogam, zīmogam, putnam un kokam. Tāpēc dziesmu skaits laika gaitā var pieaugt: štatam var būt gan oficiālā dziesma, gan balāde, gan valsis.

Latvijā šādas sistēmas nav. Latvijai ir viena valsts himna, kuras teksts, melodija un izmantošanas kārtība ir noteikta ar likumu, un tās atskaņošanai ir paredzēti konkrēti gadījumi. Novadiem un pilsētām ir ģerboņi un karogi, kas tiek apstiprināti heraldikas ekspertu vērtējumā, bet oficiālas vietas dziesmas jēdziena nav, un vietējās dziesmas pastāv kā tradīcija.