TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija anulēšanas krīze ASV 1832. gadā?

Īsā atbilde

Anulēšanas krīze bija 1832. un 1833. gada konflikts, kurā Dienvidkarolīna pasludināja federālos 1828. un 1832. gada muitas tarifus par spēkā neesošiem savā teritorijā, bet prezidents Endrjū Džeksons atbildēja ar gatavību lietot bruņotu spēku. Krīze beidzās ar kompromisa tarifu 1833. gadā, kas pakāpeniski samazināja nodevas.

Strīda ekonomiskais kodols bija vienkāršs. Aizsargmuitas sadārdzināja ievestās rūpniecības preces un palīdzēja ziemeļu rūpnīcām, bet dienvidu štati, kuru ekonomika balstījās uz kokvilnas eksportu, maksāja augstākas cenas un riskēja ar pretpasākumiem eksporta tirgos. 1828. gada tarifu dienvidos iesauca par „negantību tarifu“.

Politiskais kodols bija dziļāks. Viceprezidents Džons Kolhauns izvirzīja doktrīnu, ka savienību veido štati un tāpēc štats var atzīt federālu likumu par nepiemērojamu savā teritorijā. Džeksons šo argumentu noraidīja principiāli: viņaprāt, tas nozīmētu, ka savienība nav valsts, bet klubs, no kura izstājas pēc patikas. Kongress pieņēma tā dēvēto Force Bill, kas ļāva izmantot armiju muitas iekasēšanai, un vienlaikus Henrijs Klejs panāca kompromisa tarifu, kas ļāva abām pusēm saglabāt seju.

Vēsturiskā nozīme ir tā, ka šis bija mēģinājums pārbaudīt, cik tālu štats var iet pretī federālajai varai, nepārkāpjot atklāta konflikta robežu. Argumenti, kas tolaik palika neatrisināti, atgriezās pēc pāris gadu desmitiem jau kā secesijas jautājums un noveda pie Pilsoņu kara.

Kā šo jautājumu risina Latvijā un ES

Latvijā līdzīga situācija juridiski nav iespējama. Neviena pašvaldība nevar atzīt Saeimas pieņemtu likumu par spēkā neesošu savā teritorijā. Vienīgā institūcija, kas var atzīt tiesību normu par neatbilstošu Satversmei un tādējādi spēkā neesošu, ir Satversmes tiesa, un pašvaldības dome ir viens no subjektiem, kas var tur iesniegt pieteikumu. Tieši šo ceļu izmantoja vairākas pašvaldības, apstrīdot administratīvi teritoriālo reformu.

Eiropas Savienības līmenī loģika ir tāda pati: dalībvalsts nevar vienpusēji pasludināt ES tiesību normu par nepiemērojamu. Strīda ceļš ved uz Eiropas Savienības Tiesu, tostarp ar nacionālās tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu. Ja dalībvalsts normu nepilda, Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūru, kas var beigties ar soda maksājumu.

Praktiskā mācība Latvijas lasītājam: ASV modelī strīds par varas dalījumu bieži risinās politiski un draudu valodā, bet Latvijas un ES modelī tas ir procesuāls un noslēdzas tiesā. Tāpēc amerikāņu retoriku par „štatu tiesībām“ nevar tieši pārnest uz sarunu par pašvaldību autonomiju.

Slazds: anulēšana nav secesija

Visbiežākā kļūda ir šos jēdzienus sajaukt. Anulēšana nozīmē palikt savienībā, bet atteikties piemērot konkrētu likumu. Secesija nozīmē izstāties no savienības vispār. Dienvidkarolīna 1832. gadā izvēlējās pirmo, 1860. gadā otro.

Tests: ja teksts runā par konkrētu likumu vai tarifu, kas pasludināts par spēkā neesošu štata robežās, tā ir anulēšana. Ja teksts runā par izstāšanos, jaunu konstitūciju un savu armiju, tā ir secesija.

Godīgi par robežām

Vēsturnieku vērtējumi atšķiras jautājumā, cik lielā mērā krīze bija par tarifiem un cik lielā mērā par verdzības aizsardzību: daļa pētnieku uzskata, ka tarifs bija ērts iegansts, lai pārbaudītu principu, kas vēlāk būs vajadzīgs verdzības jautājumā. Precīzus dokumentu tekstus, tostarp anulēšanas rīkojumu un Džeksona proklamāciju, glabā ASV Kongresa bibliotēka un Nacionālais arhīvs.

Avoti