Ko dara ārstniecības iestādes norēķinu speciālists?

Latvijā valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā Nacionālais veselības dienests uz līguma pamata ar ārstniecības iestādi. Lai nauda tiktu saņemta, iestādei par katru gadījumu jāiesniedz noteiktā formātā strukturēti dati: pacienta identifikācija, diagnoze, veiktās manipulācijas, datumi un ārstniecības personas identifikators. Norēķinu speciālists ir tas, kurš šos datus savāc, pārbauda un iesniedz, kā arī risina situācijas, kad dienests kādu gadījumu neapmaksā.

Darba pamatā ir divas klasifikācijas. Diagnozes kodē pēc Starptautiskās statistiskās slimību klasifikācijas, ko Latvijā lieto desmitajā redakcijā, bet pakalpojumus pēc Ministru kabineta noteikumos iekļautā manipulāciju saraksta ar noteiktiem tarifiem. Speciālistam nav jānosaka diagnoze, tas ir ārsta darbs, bet ir jāpārliecinās, ka ieraksts ir pilnīgs un ka izvēlētā manipulācija atbilst dokumentētajam pakalpojumam.

Otra darba daļa ir kļūdu labošana. Tipiskie iemesli, kāpēc gadījums netiek apmaksāts, ir trūkstošs nosūtījums, neatbilstošs pakalpojuma veids pacienta statusam, pārsniegts līgumā paredzētais apjoms vai tehniska neatbilstība datu formātā. Speciālists identificē iemeslu, sagatavo labojumu un atkārtoti iesniedz gadījumu. No tā, cik labi šis darbs tiek veikts, tieši atkarīga iestādes naudas plūsma.

Trešā daļa ir pacientu maksājumi. Valsts apmaksātajos pakalpojumos pacients sedz pacienta iemaksu, un daļa iedzīvotāju grupu no tās ir atbrīvotas. Privātajos pakalpojumos rēķinu veido pilnā apmērā, un bieži jāsadarbojas arī ar veselības apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir savas atskaites formas un limiti. Speciālistam jāzina, kurš maksātājs sedz kuru pakalpojuma daļu, un tas jāizskaidro arī pacientam.

Izglītības prasības Latvijā nav noteiktas vienā profesijas standartā, un praksē darbā tiek ņemti cilvēki ar grāmatvedības, veselības aprūpes organizācijas, sabiedrības veselības vai uzņēmējdarbības izglītību. Priekšrocību dod iepriekšēja pieredze ar ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, izpratne par medicīnisko terminoloģiju un precizitāte darbā ar lieliem datu apjomiem. Lielās slimnīcās šo darbu veic atsevišķa nodaļa, mazā praksē to bieži dara pati ārsta palīgs vai administrators.

Atsevišķa un aizvien svarīgāka prasība ir datu aizsardzība. Veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, un to apstrādei piemēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu ar stingrākiem nosacījumiem. Tas nozīmē piekļuves tiesību ierobežojumus, darbību reģistrēšanu sistēmā un aizliegumu skatīties ierakstus, kas nav vajadzīgi darba pienākumu izpildei. Uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, un pārkāpumi var beigties gan ar sodu iestādei, gan ar darbinieka atbildību.