Kas ir ASV štatu devīzes un kā tās radās?

Devīzes ASV nav dekoratīva sīkumlieta, bet gan daļa no oficiālās simbolikas kopuma, kurā ietilpst zīmogs, karogs, himna, putns, zieds, koks un citi izvēlēti simboli. Lielākā daļa devīžu ir nostiprināta likumā vai parādās štata zīmogā, un tieši zīmogs bieži ir tas dokuments, kas devīzei piešķir oficiālu statusu. Tas ir svarīgi saprast, jo daļā gadījumu atsevišķa balsojuma par devīzi nekad nav bijis; tā vienkārši ir bijusi zīmoga uzrakstā kopš koloniju laikiem.

Vecākās devīzes tiešām ir senākas par valsti. Rodailendas devīze „Hope", proti, cerība, tika pieņemta kolonijas pārvaldes lēmumā 17. gadsimtā, un Konektikutas latīņu devīze, kas nozīmē, ka tas, kurš pārstādīja, arī uztur, cēlusies no kolonijas zīmoga tajā pašā gadsimtā. Šo devīžu nepārtrauktība no kolonijas līdz štatam ir viens no veidiem, kā ASV austrumkrasta štati uzsver savu vēsturisko pirmtiesību pret vēlāk izveidotajiem rietumu štatiem.

Valodu izvēle ir raksturīga pazīme. Dominē latīņu valoda, jo 18. un 19. gadsimtā tā bija heraldikas un izglītotas publiskās runas valoda. Tomēr ir arī izņēmumi: Merilendas devīze ir itāļu valodā, jo pārņemta no dibinātāju dzimtas ģerboņa; Montānas devīze ir spāņu valodā un nāk no kalnrūpniecības tradīcijas; ir devīzes franču valodā un vietējo tautu valodās. Valoda tādēļ ir laba norāde uz to, kuru pagātnes daļu štats vēlējies padarīt par savu identitātes stūrakmeni.

Saturiski devīzes iedalās dažās atkārtotās grupās. Daļa pauž brīvību un pretošanos tirānijai, un tās parasti nāk no neatkarības kara laika. Daļa runā par dabas bagātību un darbu, un tās raksturīgas štatiem, kuru saimniecība balstījās uz ieguves rūpniecību vai lauksaimniecību. Daļa ir reliģiska satura, un tieši tās mūsdienās visbiežāk kļūst par tiesvedību priekšmetu, jo ASV konstitūcija prasa valsts neitralitāti reliģijas jautājumos. Atsevišķa un bieži jaukta lieta ir ASV valsts devīze, kas ir federāla, nevis štatu līmeņa simbols.

Latvijā šādas sistēmas nav, un to ir vērts pateikt skaidri. Latvijas valsts simboli ir noteikti Satversmē un atsevišķos likumos, un starp tiem ir karogs, ģerbonis un himna, bet devīzes nav. Uzrakstu „Tēvzemei un Brīvībai" pie Brīvības pieminekļa daudzi uztver kā valsts devīzi, tomēr juridiski tas tāds nav. Tāpat Latvijā nav prakses katram novadam noteikt atsevišķu simbolu kopumu ar ziedu, putnu un koku; pašvaldību simbolika aprobežojas ar ģerboni, karogu un dažkārt devīzi.

Praktiskā vērtība šajā tēmā ir divējāda. Pirmkārt, lasot par ASV, devīze bieži ātri pasaka, kāda ir attiecīgā štata pašuztvere un kuram vēstures posmam tas piešķir nozīmi. Otrkārt, tulkošanā šie teicieni ir slazds: tos nedrīkst tulkot pa vārdam, jo nozīme atkarīga no laikmeta, un latviešu valodā jāmeklē līdzvērtīga izteiksme, nevis burtiska atbilstība. Ja vajadzīgs precīzs teksts un pieņemšanas gads, pirmavots ir attiecīgā štata valsts sekretāra iestāde vai arhīvs.