TJG Online
Dzīvnieki un vide

Bafalokrīkas dambja katastrofa 1972. gadā

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1972. gada 26. februārī Rietumvirdžīnijā ASV sabruka ogļraktuvju atkritumu aizsprosts pie Bafalokrīkas, un pa šauro ieleju noskrēja dubļu un ūdens vilnis, kas nogalināja ap 125 cilvēku un atstāja bez pajumtes tūkstošiem. Tas ir mācību grāmatas piemērs par rūpniecisku grēdu, kuru neviens neuzskatīja par hidrotehnisku būvi.

Aizsprosts nebija projektēts kā dambis. Ogļu bagātināšanas atkritumus gadiem ilgi bēra šķērsām ielejai, un aiz šīs grēdas uzkrājās ūdens. Pēc stiprām lietavām viena no augšējām grēdām neizturēja, un tās izlauzto ūdeni uzņēma nākamā, kas sabruka arī. Rezultāts bija kaskāde: dažu minūšu laikā lejup pa ieleju aizgāja miljoniem litru dubļainas masas, kas nojauca ciematu pēc ciemata.

Cietušo skaits bija liels tāpēc, ka ieleja ir šaura, apbūve atradās tieši gar upīti, un brīdinājums nepienāca. Iedzīvotāji par draudiem bija sūdzējušies jau iepriekš, taču uzņēmums tos noraidīja, bet uzraudzība bija sadrumstalota starp iestādēm, no kurām neviena šo grēdu neuzskatīja par savas atbildības objektu. Pēc katastrofas izmeklēšana konstatēja gan drošības prasību neievērošanu, gan sistēmisku uzraudzības robu.

Juridiskais turpinājums arī kļuva par precedentu. Izdzīvojušie un bojāgājušo tuvinieki kopīgi iesūdzēja raktuvju uzņēmuma mātesuzņēmumu un panāca izlīgumu, turklāt prasībā tika iekļauts ne tikai mantiskais zaudējums, bet arī psihiskā trauma. Tieši šo lietu literatūrā min kā vienu no agrīnajiem gadījumiem, kad tiesvedībā tika atzīta kopienas kolektīvā trauma pēc tehnogēnas katastrofas.

Vēsture ir aktuāla arī ārpus ASV, jo atkritumu dīķi pastāv visur, kur ir ieguves rūpniecība, un to sabrukumi turpinās līdz mūsdienām, tostarp Eiropā. Kopīgā pazīme gandrīz vienmēr ir tā pati: būve, kas aug pakāpeniski un bez projekta, un kurai nav skaidri noteikta atbildīgā īpašnieka.

Latvijā ogļraktuvju atkritumu dīķu nav, bet hidrotehniskās būves ir, un daļa no tām ir vecas. Tie ir Daugavas hidroelektrostaciju aizsprosti, mazās hidroelektrostacijas uz mazupēm, dzirnavu dambji, dīķu aizsprosti un polderu sūkņu stacijas piekrastes zemienēs. Katrai šādai būvei ir īpašnieks, kuram ir pienākums to uzturēt lietošanas kārtībā un nodrošināt periodisku tehniskā stāvokļa pārbaudi.

Otra mācība ir par brīdināšanu. Ielejā dzīvojošie cilvēki pirmo ziņu saņēma no kaimiņiem, kas brauca lejup un taurēja, un daudzviet tas bija par vēlu. Mūsdienu civilās aizsardzības loģika balstās uz pretējo pieeju: apdraudējuma zonu nosaka jau iepriekš, brīdinājums ir automatizēts, un iedzīvotājiem ir zināms, uz kuru pusi jāiet, lai izkļūtu no plūduma ceļa. Augstums ir svarīgāks par attālumu, jo šaurā ielejā vilnis pārvietojas ātrāk, nekā cilvēks spēj aizskriet.

Kā Latvijā uzrauga bīstamas ūdens būves

Hidrotehniskās būves Latvijā ietilpst būvniecības regulējumā, un paaugstinātas bīstamības būvēm ir noteikta stingrāka ekspluatācijas uzraudzība, tostarp periodiska tehniskā apsekošana un rakstiski ekspluatācijas noteikumi. Vides prasības un ūdens resursu lietošanu kontrolē Valsts vides dienests, savukārt par būvju drošumu atbilstoši būves grupai atbild pašvaldību būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs.

Ja plūdu draudi ir reāli, rīcību koordinē civilās aizsardzības sistēma: apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus brīdina ar trauksmes sirēnām un valsts agrīnās brīdināšanas paziņojumiem mobilajā tālrunī. Tāpēc ir vērts pārbaudīt, vai tālruņa iestatījumos nav izslēgti valsts brīdinājuma paziņojumi: tie ir bez maksas un nav atkarīgi no mobilo datu pieejamības.

Ko darīt, ja tuvumā ir aizdomīgs dambis

Rīcības secība ir šāda. Vispirms noskaidrojiet būves īpašnieku: to var redzēt zemesgrāmatā un kadastra informācijā, jo dambis parasti ir piesaistīts konkrētai zemes vienībai. Pēc tam ziņojiet pašvaldības būvvaldei par redzamiem bojājumiem, tādiem kā noskalojumi, ūdens sūkšanās caur grēdu, iesēdumi vai aizsērējusi pārgāzne. Paralēli par vides riskiem var ziņot Valsts vides dienestam.

Nekavējoties draudošas avārijas gadījumā, kad ūdens jau plūst pāri grēdai vai tā šķeļas, jāzvana 112, nevis jāraksta iesniegums. Neatkarīgu atzinumu par būves stāvokli var pasūtīt sertificētam būvekspertam, un tie ir pamatoti izdevumi, ja lejpus dambja atrodas dzīvojamās mājas. Pašam uz dambja kāpt un to pārbaudīt nevajag, jo sabrukums notiek dažās minūtēs.

Ja jūsu īpašums atrodas plūdu apdraudētā teritorijā, pārbaudiet, vai tas ir atzīmēts pašvaldības teritorijas plānojumā un applūstošo teritoriju kartēs, jo no tā ir atkarīgas gan būvniecības prasības, gan apdrošināšanas nosacījumi. Daudzas apdrošināšanas polises plūdus sedz tikai kā atsevišķi pieteiktu risku, un tieši šo punktu cilvēki pamana pēc notikuma, nevis pirms tā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Dzīvnieki un vide Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti