Viesuļvētru kategorijas var novērtēt no vienas līdz piecām atkarībā no to smaguma pakāpes. Smagumu galvenokārt mēra pēc viesuļvētru pavadošā vēja ātruma un jūras pietūkuma, viesuļvētrai tuvojoties zemei. Vieglākā viesuļvētra, kas ir gandrīz oksimoroniska, jo neviena viesuļvētra nav gluži viegla, ir pirmās kategorijas viesuļvētra. Vissmagākā un nāvējošākā ir piektā kategorija. Viesuļvētru klasifikācija var mainīties, kad tās pārvietojas, parasti kļūstot mazāk nepastāvīgām, līdz tās beidzot tiek klasificētas kā vētras.
Viesuļvētru kategoriju klasifikācija un mērīšana ir diezgan specifiska un balstās uz Safira-Simpsona skalu. Tas ir nesen izstrādāts un netiek izmantots visā pasaulē. To 1969. gadā izstrādāja Herberts Safirs un Bobs Simpsons, un tas attiecas tikai uz viesuļvētrām, kas notiek Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā, un tikai uz tām vētrām, kas atrodas uz austrumiem no starptautiskās datuma līnijas.
Viesuļvētru kategorijas var raksturot šādi:
Pirmās kategorijas vēja ātrums ir 74–95 jūdzes stundā (119.1–152.89 km/h) un jūras pietūkums, ko sauc arī par vētras pieplūdumu 4–5 pēdu (1.22–1.524 m) apmērā. Bojājumi ēkām ir minimāli, bet mājas, kas nav pareizi piestiprinātas pie pamatiem, var tikt sabojātas un koki var tikt nogāzti.
Otrās kategorijas vēja ātrums ir 96–110 jūdzes stundā (154.5–177.02 km/h), un jūra paceļas par 6–8 pēdām (1.83–2.44 m). Nenoenkurotām ēkām var tikt nodarīts būtisks kaitējums, un šīs viesuļvētras var radīt bojājumus ēku ārpusei. Durvis vai logi var ciest no otrās kategorijas ietekmes, kā arī koki, krūmi un moli. Plūdi ir iespējami.
Trešās kategorijas jūra ir 9–12 pēdas (2.74–3.66 m) virs parastā augstuma, un vēja ātrums ir 111–130 jūdzes stundā (178.63–209.21 km/h). Trešajā kategorijā pārvietojamās mājas parasti tiek iznīcinātas, un noenkurotās dzīvojamās mājas var būt strukturāli bojātas. Ar tik augstu vēju var nojaukt pat lielākus kokus, un plūdi ir ļoti bieži. Enerģijas ēkām var tikt nodarīti būtiski bojājumi, kas pasliktina problēmu.
Ceturtās kategorijas vēja ātrums ir 131–155 jūdzes stundā (210.82–249.44 km/h) un vētras ātrums ir 13–18 pēdas (3.96–5.49 m). Viesuļvētra Katrīna bija ceturtās kategorijas. Mājām var tikt nodarīti lieli postījumi, var tikt iznīcinātas durvis un logi, sabrūk jumti un veselas mājas. Lielākā daļa zīmju tiek iznīcinātas, krūmi un koki nojaukti. Problēmas rada arī plaši plūdi, kas bieži rada vēl lielākas problēmas cilvēkiem, kas iestrēguši apgabalā pēc šāda veida viesuļvētrām. Ūdens padeve var viegli tikt piesārņota un elektrostacijas tikt bojātas tā, ka ilgstoši nav pieejama jauda.
Piektās kategorijas vēja ātrums pārsniedz 155 jūdzes stundā (249.45 km/h), un jūra uzbriest vairāk nekā 18 pēdas (5.49 m) virs parastā līmeņa. Šo viesuļvētru radītie postījumi ir ārkārtīgi lieli, jo tiek iznīcinātas dzīvesvietas, milzīgi plūdi un gandrīz vienmēr tiek zaudēta jauda, jo spēkstacijas parasti tiek bojātas. Šī pēdējā viesuļvētru kategorija ir vienkārši vissmagākā lieta, par ko varat iedomāties, — nenovēršama katastrofa, kas nozīmē, ka cilvēkiem vajadzētu evakuēties uz drošākiem apgabaliem.
Visas viesuļvētru kategorijas var izraisīt katastrofu, un cilvēkiem ir nopietni jāuztver visi brīdinājumi par evakuāciju. Dažreiz viesuļvētras kategorijās cilvēki uzskaita sesto kategoriju. Tas ir izdomāts un nekad nav bijis Safira-Simpsona skalas daļa. Viss, kas pārsniedz ceturto kategoriju, ir piektā kategorija. Daži daiļliteratūras darbi specializējas vēja ātruma un vētras pieplūduma iztēlē viesuļvētru kategorijās, kas pārsniedz piecas, taču šāda klasifikācija nepastāv un, cerams, tai arī nekad nebūs vajadzīga.