Kāpēc 22. septembris ir Baltu vienības diena?
Īsā atbilde
22. septembrī Latvijā un Lietuvā atzīmē Baltu vienības dienu, kas veltīta 1236. gada Saules kaujai, kurā žemaiši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni. Latvijā tā ir atzīmējama diena, kas ierakstīta likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām“, nevis brīvdiena.
Saules kauja notika 1236. gada rudenī, kad no Rīgas izsūtītais Zobenbrāļu ordeņa karaspēks ar krustnešu papildspēkiem devās sirojumā uz Lietuvas zemēm un ceļā atpakaļ tika ielenkts purvainā apvidū. Ordeņa bruņinieki zaudēja gandrīz visu vadību, tostarp mestru, un kā militārs spēks vairs neatguvās. Jau nākamajā gadā Zobenbrāļu ordeņa paliekas iekļāva Vācu ordenī, un no tām izveidojās Livonijas ordenis, kas Latvijas teritoriju pārvaldīja turpmākos trīs gadsimtus.
Kaujas precīza vieta vēsturniekiem nav zināma. Nosaukums „Saule“ hronikā minēts bez tuvāka apraksta, un pētnieki to saista gan ar Šauļu apkārtni Lietuvas ziemeļos, gan ar Vecsauli pie Bauskas, gan ar citām vietām abpus mūsdienu robežai. Galvenais rakstītais avots ir Livonijas Atskaņu hronika, kas sacerēta vācu valodā dzejas formā un kuras autors rakstīja ordeņa skatpunktā. Tieši tāpēc jebkurš pārliecināts apgalvojums par kaujas norisi soli pa solim ir jāuztver piesardzīgi.
Dienas jēga nav uzvaras svinēšana, bet atgādinājums par baltu tautu kopību. Balti ir valodu un tautu saime, kurā mūsdienās saglabājušies divi dzīvi locekļi: latvieši un lietuvieši. Kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi un prūši šajā saimē ietilpa, bet vai nu saplūda ar citiem, vai izzuda pavisam, un prūšu valoda mira ārā jaunajos laikos. Latgaliešu rakstu valoda savukārt ir dzīva un Latvijā aizsargāta kā latviešu valodas paveids.
Kāpēc kauja bija tik svarīga, saprotams, paskatoties uz spēku samēru reģionā. Zobenbrāļu ordenis bija Rīgas bīskapa dibināts bruņinieku ordenis, kas divu gadu desmitu laikā ar varu bija pakļāvis lielu daļu lībiešu, latgaļu un igauņu apdzīvoto zemju. Pēc Saules kaujas iekarošanas temps Zemgalē un Lietuvā uz ilgu laiku apstājās, un zemgaļi spēja pretoties vēl gandrīz piecdesmit gadus, līdz 13. gadsimta beigās daļa no viņiem aizgāja uz Lietuvu, nevis pakļāvās.
Šeit slēpjas arī biežākais jēdzienu sajaukums. „Baltu tautas“ un „Baltijas valstis“ nav viens un tas pats: Igaunija ir Baltijas valsts, bet igauņi nav balti, jo igauņu valoda pieder somugru saimei. Tāpat Baltu vienības diena nav jājauc ar Baltijas ceļu, kas notika 1989. gada 23. augustā un bija trīs Baltijas valstu kopīga politiska akcija pret Molotova un Ribentropa pakta sekām.
Kā atzīmējamu dienu 22. septembri Latvijā svin bez brīvdienas un bez obligāta karoga izkāršanas pienākuma. Kuras dienas ir svētku dienas, kuras atceres un kuras atzīmējamas, kā arī kurās dienās pie ēkām izkarams valsts karogs un kurās tas noformējams sēru lentē, nosaka atsevišķi tiesību akti, un to pašreizējo redakciju vienmēr vērts pārbaudīt portālā likumi.lv, nevis paļauties uz atmiņu vai sociālo tīklu ierakstiem.
Kā šo dienu var atzīmēt jēgpilni
Vienkāršākais veids ir izlasīt kaujas aprakstu avotā, nevis pārstāstā: Livonijas Atskaņu hronika ir tulkota latviski un pieejama bibliotēkās. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā krātuve un digitalizēto laikrakstu kolekcija ļauj arī paskatīties, kā par baltu vienotību rakstīts dažādos laikposmos, un tas pats par sevi ir laba vēstures stunda.
Otrs virziens ir valoda. Lietuviešu un latviešu valoda ir vienīgās dzīvās baltu valodas, un tieši valodā radniecība jūtama visskaidrāk. Baltu vienības dienā muzeji, bibliotēkas un augstskolas abās valstīs parasti rīko lekcijas, koncertus un kopīgus pasākumus, par kuriem informāciju publicē pašvaldību un kultūras iestāžu kalendāri.
Ar ko šo datumu nereti sajauc
22. septembris nav saistīts ar Latvijas valsts dibināšanu, kas notika 1918. gada 18. novembrī, ne arī ar neatkarības atjaunošanu 1990. un 1991. gadā. Tā ir viduslaiku kauja, kuras politiskās sekas skāra ordeņa struktūru, nevis latviešu valstiskumu, kas tolaik neeksistēja.
Mācību un publicistikas tekstos mēdz sastapt apgalvojumu, ka Saules kaujā uzvarēja „latvieši“. Precīzāk ir teikt, ka uzvarēja žemaišu karaspēks, kuram pievienojās zemgaļi, bet vienotas latviešu tautas 13. gadsimtā vēl nebija: tā izveidojās vēlāk, senajām baltu ciltīm saplūstot Livonijas politiskajā telpā.