Kas ir budžeta rezolūcija un kā budžetu pieņem Latvijā?
Īsā atbilde
Budžeta rezolūcija ir ASV Kongresa iekšējs dokuments, kas nosaka kopējos izdevumu un ieņēmumu griestus nākamajam gadam; prezidents to neparaksta, un pati par sevi tā nevienu iestādi nefinansē. Latvijā līdzīgu lomu pilda vidēja termiņa budžeta ietvars, bet naudu piešķir tikai gadskārtējais valsts budžeta likums.
ASV sistēmā budžeta rezolūcija ir tā sauktā vienlaicīgā rezolūcija: to pieņem abas Kongresa palātas, bet izpildvarai tā nav jāapstiprina, jo tā ir likumdevēja vienošanās pašam ar sevi par ietvaru. Tā uzstāda kopsummas un sadala tās pa lielām funkcionālām kategorijām. Reālā nauda iestādēm tiek piešķirta ar atsevišķiem asignējumu likumiem, kurus prezidents jau paraksta.
Latvijā šāda divpakāpju konstrukcija nepastāv, jo budžets ir likums. Ministru kabinets sagatavo budžeta projektu, Saeima to izskata trijos lasījumos, Valsts prezidents izsludina, un tas stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“. Procesu regulē Likums par budžetu un finanšu vadību, bet fiskālos ierobežojumus, tostarp no Eiropas Savienības saistībām izrietošos, nosaka Fiskālās disciplīnas likums.
Latvijas tuvākais analogs budžeta rezolūcijai ir vidēja termiņa budžeta ietvars, kas nosaka izdevumu maksimālos apjomus vairākiem gadiem uz priekšu, un tas tiek pieņemts kopā ar gadskārtējo budžetu. Atšķirība no ASV: mūsu ietvars pats ir likuma daļa, tāpēc valdība to nevar apiet ar vienkāršu vienošanos. Fiskālo noteikumu ievērošanu neatkarīgi vērtē Fiskālās disciplīnas padome.
Kāpēc ASV budžeta process ik pa laikam apstājas
Ja Kongress laikā nepieņem asignējumu likumus, federālajām iestādēm vienkārši nav tiesiska pamata tērēt naudu, un daļa valdības apstājas. Tas ir tieši tas, ko sauc par valdības slēgšanu. Budžeta rezolūcijas trūkums pats par sevi slēgšanu neizraisa, bet parasti ir tā pati politiskā strupceļa pazīme.
Latvijā šāds scenārijs nav iespējams tādā pašā veidā, jo mūsu regulējums paredz kārtību, kā izdevumus veic līdz jauna budžeta likuma spēkā stāšanās brīdim, balstoties uz iepriekšējā gada apjomiem. Tas nozīmē, ka valsts iestādes nepārtrauc darbu, bet jaunas programmas nevar uzsākt. Latvijas budžeta krīze izskatās kā iesaldēšana, nevis kā slēgšana.
Ko Latvijā jauc ar budžetu
Pirmais sajaukums ir starp budžeta likumu un budžeta izpildi. Likums ir plāns, kas pieņemts rudenī; tas, cik naudas faktiski iekasēts un iztērēts, redzams izpildes pārskatos, ko publicē Finanšu ministrija un Valsts kase. Ziņa „budžetā ieplānoti X miljoni“ un „iztērēti X miljoni“ ir divas dažādas lietas.
Otrais sajaukums ir starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Pašvaldība savu budžetu pieņem ar saistošajiem noteikumiem, un tās ieņēmumu pamats ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, nekustamā īpašuma nodoklis un valsts dotācijas. Tests ir vienkāršs: ja pakalpojumu sniedz pašvaldība, piemēram, bērnudārzs vai ielu remonts, strīds par naudu jāmeklē pašvaldības budžetā, nevis Saeimā.
Kur skatīties konkrētus skaitļus
Konkrēti skaitļi jāskatās oficiālajos avotos, jo tie mainās katru gadu. Budžeta likuma teksts un pielikumi ir pieejami vietnē likumi.lv, budžeta projekta paskaidrojumi un fiskālie rādītāji ir Finanšu ministrijas vietnē, bet Saeimas izskatīšanas gaita un priekšlikumi ir redzami Saeimas mājaslapā.
Ja jāsaprot, kā konkrēts lēmums ietekmēs jūsu nozari vai iestādi, vērtīgākais dokuments nav pats likums, bet budžeta paskaidrojumi un attiecīgās ministrijas programmu apraksti, jo tur naudas summas ir sasaistītas ar konkrētiem pasākumiem. Sarežģītos gadījumos, piemēram, plānojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, ir vajadzīgs finanšu vai publisko iepirkumu speciālists.