Cik efektīva ir fizioterapija artrīta gadījumā?

Lai gan tas ir atkarīgs no cilvēka īpašā stāvokļa, fizioterapija ir efektīva artrīta ārstēšanas metode. Fizioterapija, kas pazīstama arī kā fizikālā terapija, ir ārstēšanas veids, kas koncentrējas uz stāvokļa fizisko aspektu pārvaldību. Artrīts ir medicīnisks stāvoklis, kam raksturīgs locītavu iekaisums, kas izraisa tādus simptomus kā sāpes, stīvums un pietūkums. Kopumā artrīta fizioterapijas mērķis ir mazināt artrīta izraisītās sāpes un uzturēt locītavas. Artrīta fizioterapijas elementi ietver stiprinošus vingrinājumus un locītavu saglabāšanas paņēmienus.

Vingrošana ir svarīgs artrīta fizioterapijas elements. Veicot vingrinājumus, skartā persona var stiprināt savus muskuļus, kas savukārt palīdz mazināt artrīta sāpes, jo locītavas pēc tam spēj saglabāt savu funkciju bez pārmērīga stresa. Stiprināšanas vingrinājumu veids, ko fizioterapeits plāno skartajai personai, ir atkarīgs no viņa stāvokļa, jo viena indivīda mobilitātes diapazons un esošais spēks atšķiras no cita. Izometriskie vingrinājumi, piemēram, palīdz stiprināt muskuļus un neprasa, lai skartā persona izmantotu savas locītavas, tāpēc nav neparasti, ka tos izmanto artrīta fizioterapijā.

Papildus spēka uzlabošanai un uzturēšanai vingrošana palīdz skartajai personai saglabāt locītavu kustīgumu. Piemēram, locītavām ir normāls kustības diapazons, un, vienkārši ļaujot locītavām pārvietoties šajā normālā diapazonā, tas palīdz saglabāt locītavu kustīgumu. Šis vingrinājums ne tikai ļauj locītavām saglabāt kustību, bet arī palīdz mazināt stīvumu, kas rodas, ļaujot locītavām pārāk ilgi palikt vienā vietā. Personai varētu būt vieglāk veikt šo vingrinājumu, atrodoties ūdenī, jo ūdens samazina svaru, kas parasti tiek uzlikts uz locītavām.

Artrīta fizioterapijas ietvaros cilvēks var apgūt dažādus veidus, kā saglabāt locītavas. Piemēram, veids, kā cilvēks novieto sevi, var ietekmēt locītavas, un, mācoties samazināt spriedzi noteiktām ķermeņa zonām, tas var palīdzēt saglabāt locītavas. Lai mazinātu stresu, cilvēks var apzināti uzlikt mazāku svaru noteiktai locītavai vai regulāri mainīt pozas, lai izvairītos no stīvuma. Fizioterapijā fizioterapeits varētu ieteikt arī palīglīdzekļus un iemācīt cilvēkam tos efektīvi izmantot, lai saglabātu arī locītavu kustīgumu. Palīglīdzekļos ietilpst spieķi, kruķi vai staigulīši.