Kairinātu zarnu sindroms (IBS) ir gremošanas traucējumi, kam raksturīgas intensīvas sāpes vēderā un samazināta zarnu darbība. Tiek uzskatīts, ka pat 15 procenti iedzīvotāju varētu ciest no IBS, lai gan tās cēlonis vēl nav zināms. Bieži sastopamie simptomi ir sāpes vēderā, caureja, aizcietējums un krampji. Probiotikas IBS ir salīdzinoši jauna ideja, un to efektivitātes testi ir devuši dažādus rezultātus.
Kairinātu zarnu sindromu bieži diagnosticē pēc tam, kad ārsti ir izslēguši citas slimības, piemēram, Krona slimību, iekaisīgas zarnu slimības un čūlaino kolītu. Pacienti neuzrāda nekādus zarnu bojājumus, un viņi parasti nezaudē svaru stāvokļa dēļ. IBS ārstēšana parasti ir medikamentu maisījums simptomu ārstēšanai, tostarp recepšu medikamenti zarnu kustības regulēšanai, uztura izmaiņas, psihoterapija un stresa pārvaldības metodes.
Viena bieži ieteicama diētas maiņa IBS slimniekiem ir probiotiku ieviešana uzturā. Probiotikas ir baktēriju grupa, kas, domājams, stiprina imūnsistēmu un līdzsvaro “sliktās” baktērijas, kas var izraisīt gremošanas problēmas, piemēram, kuņģa iekaisumu. Šo apgalvojumu rezultātā ir radīts liels daudzums produktu, kas var lepoties ar palielinātu probiotiku saturu, un tie arvien vairāk tiek tirgoti kā probiotikas IBS slimniekiem.
Probiotikas var mazināt gremošanas traucējumus, taču medicīniskie pētījumi par šiem apgalvojumiem ir ļoti ierobežoti. Ir pierādīts, ka viens probiotiku celms, bifidobaktērijas, mazina tādus simptomus kā vēdera uzpūšanās un sāpes vēderā, un ārsti to ir parakstījuši kā iespējamu līdzekli gremošanas traucējumu mazināšanai. Citām probiotiku grupām IBS slimniekiem testu laikā ir bijuši dažādi rezultāti, daži no tiem neietekmēja slimnieku, bet daži palielina jutību un, iespējams, pasliktina simptomus.
Probiotiku efektivitāte IBS gadījumā ir atkarīga no katras personas un viņa vai viņas IBS smaguma pakāpes. Lai iegūtu vislabākos rezultātus, pacientiem ar IBS jāapspriež savi plāni ar savu ārstu un jālūdz viņa vai viņas medicīniskais atzinums. Ārstam jāspēj konsultēt IBS slimniekus par probiotiku iedarbības iespējamību konkrētā gadījumā vai par to, vai tie varētu pasliktināt pacienta gremošanas traucējumus. Ārsti var arī ieteikt slimniekiem lietot probiotiskos pārtikas produktus, kas ir daudz pieejamāks probiotiku avots un varētu būt īpaši izstrādāti IBS slimniekiem.
Probiotikas savā uzturā jāpievieno lēnām, un IBS slimniekam ir jāreģistrē, kā viņš vai viņa jūtas pēc šo produktu lietošanas. Pēc vairāku nedēļu ilgas šīs dienasgrāmatas glabāšanas pacients var nosūtīt rezultātus savam ārstam. Ja ir novērots ievērojams uzlabojums, probiotikas var būt noderīgs veids, kā šai personai kontrolēt savus IBS simptomus. Tomēr, ja viņš vai viņa pamana samazināšanos, viņam vai viņai jāpārtrauc probiotiku lietošana un jāpārrunā situācija ar savu ārstu.