Cik izmaksā eiro banknotes un monētas izgatavošana?
Īsā atbilde
Vienas eiro banknotes izgatavošana maksā dažus centus, bet precīzu vienības cenu ne Eiropas Centrālā banka, ne Latvijas Banka nepublicē, jo druka un kalšana tiek iepirkta un cenas ir komercnoslēpums. Būtiskāks par pašu skaitli ir princips: mazās monētas maksā vairāk, nekā ir to nominālvērtība, bet banknotes maksā daudz mazāk.
Naudas ražošanas ekonomika balstās uz senjorāžu, proti, starpību starp naudas nominālvērtību un tās izgatavošanas izmaksām. Banknotes gadījumā šī starpība ir milzīga: piecdesmit eiro banknote maksā dažus centus, bet apgrozībā funkcionē kā piecdesmit eiro. Monētas gadījumā tā var būt negatīva: viena un divu centu monētas metāls, kalšana un loģistika vairākās valstīs izmaksā vairāk nekā monētas nominālvērtība.
Tieši šis aprēķins, nevis ērtības apsvērumi, ir iemesls, kāpēc vairākas eirozonas valstis, tostarp Somija, Nīderlande, Īrija un Itālija, ir ieviesušas skaidras naudas maksājumu noapaļošanu līdz pieciem centiem. Latvija to nav izdarījusi, tāpēc pie mums viena un divu centu monētas joprojām ir pilnvērtīgs maksāšanas līdzeklis, tās nevar atteikties pieņemt, un tirgotājs nedrīkst čeka summu noapaļot pēc saviem ieskatiem.
Eiro banknotes drukā ierobežots skaits akreditētu spiestuvju, kas sadalītas starp eirozonas valstīm, un katra nacionālā centrālā banka saņem savu gada kvotu. Latvijai nav savas banknošu spiestuves un nav savas kaltuves: Latvijas Banka nodrošina Latvijas eiro monētu dizainu un pasūta to kalšanu ārvalstu kaltuvē iepirkuma kārtībā. Tas, ka uz monētas ir Latvijas nacionālā puse, nenozīmē, ka tā kalta Latvijā.
No kā izmaksas sastāv
Banknotei lielākā daļa izmaksu nav papīrs, bet drošības elementi: kokvilnas šķiedras substrāts, ūdenszīme, drošības pavediens, hologramma, krāsu maiņas krāsa, speciālā druka ar reljefu. Tāpēc dažādu nominālu banknotes maksā dažādi, un lielākiem nomināliem ar sarežģītākiem elementiem izmaksas ir augstākas.
Monētai izmaksas galvenokārt nosaka metāls un divu metālu savienojuma sarežģītība. Divu eiro monēta ar divslāņu konstrukciju ir dārgāka par vienkāršu vara pārklājuma centu, bet tās nominālvērtība ir nesalīdzināmi lielāka, tāpēc tieši mazās monētas ir tās, kas rada zaudējumus.
Klāt nāk tas, ko parasti aizmirst: apgrozības izmaksas. Banknotes jāpārvadā ar apsardzi, jāšķiro, jāpārbauda pēc autentiskuma un nodilušās jāiznīcina. Vienas banknotes kalpošanas laiks ir mērāms gados un ir atkarīgs no nomināla, un ātrāk nolietojas tieši mazie nomināli, kas cirkulē ikdienā.
Skaidra atšķirība: ražošanas izmaksas un naudas vērtība
Šos divus jēdzienus jauc gandrīz vienmēr. Naudas vērtību nenosaka tas, cik maksā tās izgatavošana. Mūsdienu nauda ir fiat nauda: tās vērtību nodrošina emitenta uzticamība un centrālās bankas politika, nevis materiāls, no kā tā izgatavota.
Tests: ja naudas vērtība izrietētu no izgatavošanas izmaksām, piecu eiro un divsimt eiro banknote maksātu gandrīz vienādi, jo tās ražo līdzīgā procesā. Tā tas nav.
Vēsturiskais izņēmums ir monētas no dārgmetāla, kurām materiāla vērtība varēja pārsniegt nominālu, un tieši tāpēc tādas monētas pazuda no apgrozības.
Kur šī peļņa nonāk Latvijā
Seņorāža nav abstrakcija: eirosistēmā emisijas radītie ienākumi tiek sadalīti starp nacionālajām centrālajām bankām atbilstoši to kapitāla atslēgai. Latvijas Banka no savas peļņas noteiktu daļu ieskaita valsts budžetā, un tās gada pārskats ar konkrētiem skaitļiem ir publisks.
Praktiskā secība, ja jums vajag reālus skaitļus: banknošu un monētu apgrozības dati un eiro sērijas apraksti jāmeklē Eiropas Centrālās bankas vietnē, bet Latvijas monētu emisijas apjomi, kolekcijas monētu cenas un peļņas sadale Latvijas Bankas gada pārskatā. Neviens no šiem avotiem nesniedz vienības ražošanas cenu, un, ja kāds raksts to nosauc, tas gandrīz noteikti ir vai nu novecojis, vai attiecas uz ASV dolāru.
Kāpēc ASV skaitļi ir zināmi, bet eiro skaitļi nav
ASV Federālo rezervju sistēma katru gadu publicē banknošu iegādes izmaksas par tūkstoti banknošu katram nominālam, jo Gravēšanas un drukas birojs ir valsts iestāde ar publisku budžetu. Tāpēc internetā par dolāru atrodami precīzi centi, bet par eiro ne.
No tā izriet biežs pārpratums. Raksti, kas apgalvo, cik maksā naudas izgatavošana, gandrīz vienmēr faktiski runā par ASV dolāru, un šie skaitļi nav pārnesami uz eiro, jo atšķiras substrāts, drošības elementi, apjomi un iepirkuma kārtība.
Kāpēc šeit nav neviena konkrēta centa
Šeit apzināti nav nosaukts neviens konkrēts cents par vienību, jo publiski ticama eiro vienības cena nepastāv, un mainīgie ir arī metālu cenas un iepirkumu rezultāti. Ja jums vajadzīga atsauce publikācijai, jāizmanto Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas publikācijas, nevis sekundāri raksti.