Cik Latvija tērē veselības aprūpei uz iedzīvotāju?

Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē ir sadaļa par veselības aprūpes izdevumiem pēc finansēšanas shēmām un funkcijām. Eurostat datubāzē tie paši dati ir salīdzināmi ar pārējām ES valstīm, tostarp PPS izteiksmē. OECD un Eiropas Komisijas kopīgais izdevums „Health at a Glance: Europe” ik pēc diviem gadiem publicē valstu profilus, kur Latvijas skaitļi ir salikti vienā lapā ar ES vidējo.

Valsts apmaksātās aprūpes budžetu un tā sadalījumu publicē Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests gada publiskajos pārskatos. Ja vajag skaitli, uz ko atsaukties dokumentā, norādiet gan avotu, gan gadu: dati par konkrētu gadu tiek precizēti vēl gadu vai divus pēc tā beigām.

Nauda uz iedzīvotāju vāji izskaidro veselības iznākumus. Starptautiskie salīdzinājumi konsekventi rāda, ka pēc noteikta līmeņa papildu izdevumi dod arvien mazāku pieaugumu paredzamajā mūža ilgumā, savukārt lielu daļu atšķirību izskaidro novēršamā mirstība: smēķēšana, alkohols, ceļu satiksmes negadījumi, vēlīna audzēju diagnostika, sirds un asinsvadu slimību kontrole.

Latvijas kontekstā tas nozīmē, ka svarīgāks par kopsummu ir naudas sadalījums: cik tiek atvēlēts primārajai aprūpei un profilaksei salīdzinājumā ar stacionāriem, cik plašs ir kompensējamo zāļu saraksts un cik reāli pieejamas ir valsts apmaksātās skrīninga programmas. Šos sadalījumus publicē Nacionālais veselības dienests, un tie ir daudz informatīvāki par vienu vidējo skaitli.

Visbiežākā kļūda ir salīdzināt Latvijas valsts budžeta veselības izdevumus uz iedzīvotāju ar OECD publicēto kopējo izdevumu rādītāju citai valstij. Tas ir ābolu salīdzināšana ar bumbieriem: viens skaitlis ietver tikai publisko finansējumu, otrs - arī privātos maksājumus un apdrošināšanu. Rezultātā atšķirība izskatās dramatiskāka, nekā tā ir, un arguments sarunā vai referātā sabrūk, tiklīdz kāds pārbauda metodiku.

Otra kļūda ir jaukt gadus. Publiskajā telpā mēdz citēt skaitli, kas ņemts no pirms pieciem gadiem publicēta ziņojuma, bet attiecas uz vēl agrāku gadu. Vienmēr pierakstiet atsauces gadu blakus summai.

Veselības aprūpes izdevumi nav tas pats, kas veselības budžets vai Nacionālā veselības dienesta budžets. Vienkāršs tests: ja skaitlī ir iekļauti pacientu līdzmaksājumi aptiekā un privātvizītes pie speciālista, tie ir kopējie izdevumi; ja nav - tas ir publiskais finansējums.

Tāpat neatkarīgs rādītājs ir veselības aprūpes pieejamība. Valsts var tērēt vidēji, bet ar garām rindām, un otrādi. Pieejamību mēra ar atsevišķiem rādītājiem par nesaņemtu nepieciešamo aprūpi, ko Eurostat apkopo EU-SILC apsekojumā.

Viens vidējais rādītājs neko nepasaka par sadalījumu starp cilvēkiem. Latvijā izdevumi ir ļoti nevienmērīgi: neliela daļa pacientu ar hroniskām un onkoloģiskām slimībām rada lielāko daļu izmaksu, bet vesels cilvēks gadā netērē gandrīz neko. Tāpēc no vidējā skaitļa nevar secināt, cik maksās konkrēta ārstēšana.

Individuālus jautājumus par to, kas ir un kas nav apmaksāts, ir vērts risināt ar Nacionālā veselības dienesta konsultatīvo tālruni vai ar ģimenes ārstu, nevis pēc statistikas. Šis raksts skaidro skaitļu uzbūvi, nevis dod medicīnisku vai finanšu padomu.