Kuras ir common law valstis un ko tas maina?
Īsā atbilde
Common law jeb vispārējo tiesību loku veido Anglija un Velsa, Īrija, ASV (izņemot Luiziānu), Kanāda (izņemot Kvebeku), Austrālija, Jaunzēlande, Indija, Pakistāna, Bangladeša, Malaizija, Singapūra, Honkonga un liela daļa bijušo britu koloniju Āfrikā un Karību jūrā. Latvija tajā neietilpst: mēs piederam kontinentālās Eiropas jeb romāņu ģermāņu tiesību lokam, kur pamatā ir kodificēti likumi, nevis tiesu precedenti.
Atšķirība nav tā, ka vienās valstīs būtu likumi, bet citās nebūtu. Arī Anglijā lielākā daļa mūsdienu regulējuma ir parlamenta pieņemti akti. Atšķirība ir precedenta juridiskajā spēkā: common law sistēmā augstākas tiesas nolēmums zemākajām tiesām ir saistošs, un tiesas argumentācija pati par sevi ir tiesību avots. Kontinentālajā sistēmā tiesa piemēro likumu, un iepriekšējie spriedumi ir autoritatīvi, bet formāli nav saistoši.
Latvijā to redz konkrēti. Civiltiesību pamats ir 1937. gada Civillikums, kas atjaunots 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kura uzbūve ir tipiski pandektiska: vispārīgā daļa, ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesības. Tiesnesis spriedumu balsta uz likuma normu, un Augstākās tiesas Senāta atziņas ir ļoti ietekmīgas praksē, bet to spēks ir pārliecināšanas, nevis formāla pienākuma spēks. Izņēmums ir Satversmes tiesas spriedumi, kas ir saistoši visām institūcijām.
Jaukto sistēmu ir vairāk, nekā domā. Skotija, Dienvidāfrika, Kvebeka, Luiziāna, Izraēla, Kipra, Malta un Šrilanka apvieno abu tradīciju elementus, tāpēc apgalvojums „Skotija ir common law valsts“ ir aptuveni tikpat precīzs kā „Kanāda ir franciski runājoša valsts“. Vairākās Āzijas un Āfrikas valstīs līdzās darbojas arī reliģiskās vai paražu tiesības ģimenes un mantojuma lietās.
Termina lamatas latviešu valodā
„Parastās tiesības“ ir kļūdains tulkojums, kas rodas no vārda common. Latviešu juridiskajā literatūrā lieto vai nu „vispārējās tiesības“, vai vienkārši atstāj common law oriģinālā. Vārds „common“ šeit nozīmē kopīgs visai karalistei, jo sistēma vēsturiski radās, karaļa tiesām apvienojot vietējās paražas vienotā praksē.
Otrs jaucējs ir common-law marriage, ko mēdz tulkot kā „parasto tiesību laulība“. Tā ir nereģistrēta kopdzīve, kam dažās jurisdikcijās piešķirtas laulībai līdzīgas sekas. Latvijā šāda institūta nav: kopdzīve pati par sevi mantojuma vai laulāto mantas tiesības nerada. Kopš 2024. gada vidus Latvijā tomēr var reģistrēt partnerību pie zvērināta notāra, un tā dod konkrētu, likumā uzskaitītu tiesību kopumu, kas nav tas pats, kas laulība.
Kur tas Latvijas uzņēmumam kļūst praktiski
Līgumos ar britu, ASV vai Singapūras partneriem gandrīz vienmēr ir piedāvāta angļu tiesību piemērošana. Puses to drīkst izvēlēties: ES ietvaros piemērojamo likumu līgumsaistībām nosaka Romas I regula, un izvēle parasti ir spēkā, ja vien nav runa par patērētāju vai darbinieku aizsardzības normām.
Izšķirošais jautājums nav, kuras valsts tiesības piemēro, bet kur un kā spriedumu varēs izpildīt. Pēc Brexit Apvienotās Karalistes tiesu spriedumi Latvijā vairs netiek atzīti pēc vienkāršotās ES kārtības, kas darbojas starp dalībvalstīm, un atzīšana notiek pēc citiem, lēnākiem un dārgākiem noteikumiem.
No tā izriet praktisks lēmuma likums: ja darījuma partneris ir ārpus ES un summa ir nozīmīga, šķīrējtiesas klauzula bieži ir izdevīgāka par ārvalsts tiesas klauzulu, jo šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu regulē 1958. gada Ņujorkas konvencija, kurā ir ļoti daudz valstu. Pirms parakstīšanas šo punktu ir vērts parādīt zvērinātam advokātam, kas strādā ar starptautisku komercstrīdu risināšanu, jo pārrunas par to ir iespējamas tikai pirms līguma noslēgšanas.
Ko par common law pārvērtē
Pārvērtē haotiskumu. Populārs priekšstats ir, ka common law tiesa var izlemt kā grib. Praksē precedentu sistēma ir stingrāka par kontinentālo: angļu tiesnesis ir saistīts ar iepriekšējiem nolēmumiem un no tiem var atkāpties tikai stingri noteiktos veidos.
Nenovērtē procesa izmaksas. Lielākā reālā atšķirība Latvijas uzņēmumam nav doktrīna, bet process: pierādījumu izpaušanas stadija common law valstīs var būt ļoti dārga, advokātu izmaksas augstas, un tiesāšanās ilgst ilgāk. Divas juridiski līdzīgas lietas Rīgā un Londonā var atšķirties izmaksās par kārtu.
Robežas
Sistēmu iedalījums ir vienkāršojums, kas der orientēšanās vajadzībām, bet nekad neaizstāj konkrētas valsts tiesību pārbaudi. Viena un tā pati valsts var būt common law komerctiesībās un kodificēta krimināltiesībās, un federālās valstīs noteikumi atšķiras arī starp štatiem vai provincēm.
Ja jautājums ir par konkrētu līgumu, mantojumu ārvalstīs vai laulāto mantas attiecībām ar ārvalstu elementu, vajadzīgs zvērināts advokāts, kas specializējas starptautiskajās privāttiesībās. Šis raksts apraksta tikai sistēmu loģiku un nav juridiska konsultācija.