TJG Online
Vēsture un valdība

Kas bija Cūku līča operācija 1961. gadā?

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Cūku līča operācija bija ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes organizēts kubiešu trimdinieku desants Kubā 1961. gada 17. aprīlī ar mērķi gāzt Fidela Kastro režīmu. Desantu sakāva trīs dienu laikā, un tā ir viena no lielākajām ASV ārpolitikas neveiksmēm aukstajā karā.

Plāns bija iecerēts vēl Eizenhauera administrācijas laikā un pārmantots no prezidenta Džona Kenedija. Trimdiniekus apmācīja Gvatemalā un Floridā, un tā sauktā 2506. brigāde izcēlās Kubas dienvidu krastā pie Hironas pludmales Cūku līcī. Paredzēts bija, ka desants izraisīs plašu iedzīvotāju sacelšanos pret Kastro.

Sacelšanās nenotika. Kubas drošības iestādes jau iepriekš bija arestējušas iespējamos atbalstītājus, Kastro personīgi vadīja pretuzbrukumu, un Kubas lidmašīnas nogremdēja apgādes kuģus ar munīciju un sakaru tehniku. Operācijas atmaskošanas risks lika Kenedijam atteikt papildu gaisa triecienus, un brigāde bez apgādes un gaisa seguma palika ielenkta purvainā piekrastē. Gandrīz tūkstoš cilvēku nonāca gūstā, un vēlāk viņus apmainīja pret pārtiku un medikamentiem.

Sekas bija pretējas iecerētajām. Kastro pozīcijas iekšzemē nostiprinājās, viņš publiski pasludināja revolūcijas sociālistisko raksturu, un Kuba vēl ciešāk pietuvojās Padomju Savienībai. Tieši šis pavērsiens noveda pie 1962. gada Kubas raķešu krīzes, kad padomju kodolraķešu izvietošana salā pasauli pietuvināja kodolkaram.

Kas patiesībā izšķīra iznākumu

Ne desantnieku skaits un ne izcelšanās vietas izvēle, bet pretruna pašā plānā. Operācijai vienlaikus bija jābūt noslēpjamai, lai ASV varētu noliegt savu līdzdalību, un pietiekami spēcīgai, lai gūtu militāru uzvaru. Abas prasības izslēdz viena otru: tiklīdz bija jāatsakās no atklāta gaisa atbalsta, militārais plāns kļuva nepildāms.

Otrs izšķirošais pieņēmums bija politisks. Plāns balstījās uz to, ka iedzīvotāji sacelsies. Šis pieņēmums netika pārbaudīts, jo to neviens plānošanas ķēdē nebija ieinteresēts apstrīdēt. Tieši šī epizode kļuva par klasisku grupveida domāšanas piemēru lēmumu pieņemšanas teorijā.

Ar ko to jauc

Visbiežāk ar Kubas raķešu krīzi. Tie ir divi dažādi notikumi ar pusotra gada starpību: 1961. gada aprīlī notika neveiksmīgs desants, 1962. gada oktobrī risinājās krīze ap padomju raķetēm, kas beidzās ar to izvešanu un ASV solījumu neiebrukt Kubā.

Tests ir vienkāršs: ja stāstā ir kuģi ar raķetēm, blokāde un divu lielvaru sarunas, runa ir par 1962. gadu. Ja stāstā ir trimdinieku brigāde, pludmale un gūstekņi, runa ir par 1961. gadu.

Kāpēc tas attiecas uz Latviju

1961. gadā Latvija bija Padomju Savienības okupācijā, tāpēc notikumi šeit nonāca tikai padomju preses interpretācijā kā ASV agresijas pierādījums. Alternatīvu versiju varēja dzirdēt ārzemju raidstacijās, piemēram, Amerikas Balss un Brīvās Eiropas raidījumos latviešu valodā, kurus PSRS mērķtiecīgi traucēja.

Praktiskās sekas bija tiešas: Latvijā dzīvojošie iesauktie dienēja padomju bruņotajos spēkos, un raķešu krīzes laikā PSRS militārā gatavība attiecās arī uz Baltijas kara apgabalu. Kubas notikumi nostiprināja arī aukstā kara loģiku, kurā Rietumvalstis, kaut arī neatzina Baltijas valstu okupāciju, faktiski neizaicināja PSRS ietekmes robežas Eiropā.

Godīgi par robežām

Precīzs bojāgājušo un gūstekņu skaits dažādos avotos atšķiras, jo arhīvi tika atklāti pakāpeniski un Kubas puses dati publicēti atsevišķi. ASV dokumenti par operāciju ir deklasificēti daļēji, un vērtējumi par Kenedija lomu joprojām ir vēsturnieku strīdu priekšmets. Pirmavotus glabā ASV Nacionālais arhīvs un Kenedija bibliotēka.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu C Ziņot par neprecizitāti