Kāpēc Dienviddakotas simbols ir fazāns?

Fazāna izcelsme ir Āzijā, un Eiropā, kā arī Ziemeļamerikā tas nonācis ar cilvēka palīdzību, jo to ieveda tieši medību vajadzībām. Dienviddakotas prēriju un graudaugu lauku ainava izrādījās gandrīz ideāla: labības lauki deva barību, bet neapstrādātās joslas un krūmāji pajumti ligzdošanai. Rezultātā ievestais putns kļuva par tik raksturīgu štata pazīmi, ka 20. gadsimta vidū tam piešķīra oficiālu simbola statusu.

Simbola izvēlei bija arī ekonomisks pamats. Rudens fazānu medību sezona uz Dienviddakotu ik gadu atved medniekus no citiem štatiem, kas maksā par atļaujām, naktsmītnēm, pavadoņiem un transportu, un lauku pašvaldībām tie ir jūtami ieņēmumi. Tieši tāpēc štats iegulda arī putnu dzīvotņu saglabāšanā, jo populācijas lielums tieši atkarīgs no tā, cik daudz neapstrādātu zemes joslu paliek starp laukiem.

Vienlaikus šis ir mācību piemērs par ievestajām sugām. Svešzemju sugas ieviešana ainavā ne vienmēr beidzas tik labvēlīgi kā šajā gadījumā: bieži tās izspiež vietējās sugas, pārnēsā slimības vai kļūst par invazīvu problēmu. Tāpēc mūsdienās sugu ieviešana tiek stingri regulēta, un Eiropas Savienībā pastāv invazīvo svešzemju sugu saraksti, kuru izplatīšana ir aizliegta.

Latvijā fazāns nav vietējā suga. To audzē un izlaiž atsevišķās medību saimniecībās, un savvaļā to sastop nelielā skaitā, galvenokārt tuvu vietām, kur putni izlaisti, jo mūsu ziemas fazānam ir grūtāk pārvarams šķērslis nekā prēriju klimats. Fazāns Latvijā ir iekļauts medījamo dzīvnieku lokā, un medību kārtību, sezonas un atļaujas nosaka medību regulējums, ko pārrauga Valsts meža dienests.

Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, kas izraudzīta 20. gadsimta otrajā pusē un kļuvusi par atpazīstamu simbolu gan pastmarkās, gan mācību materiālos. Atšķirībā no ASV štatu sistēmas, kur simbolus apstiprina katra štata likumdevējs atsevišķi, Latvijā šādi simboli nav sadalīti pa novadiem, un putnu tēli vietējā līmenī parādās galvenokārt ģerboņos, nevis atsevišķu simbolu sarakstos.

Vēsturiski šis ir arī stāsts par lauksaimniecības pārmaiņām. Fazāna populācija štatā pieauga laikā, kad ainavā vēl bija daudz mazu lauku, žogu joslu un neizmantotu zemes gabalu, bet vēlākā lauksaimniecības intensifikācija šādas vietas samazināja. Tāpēc medību apjomi dažādos gados stipri atšķiras, un štata dabas resursu pārvalde regulāri publicē populācijas novērtējumus, uz kuriem balstās medību sezonas nosacījumi.