TJG Online
Savienotās Valstis

Dienvidkarolīnas karogs: pusmēness un palma

Īsā atbilde

Dienvidkarolīnas štata karogs ir zils ar baltu pusmēnesim līdzīgu figūru augšējā kreisajā stūrī un baltu palmeto palmu vidū. Pusmēness nāk no 1775. gada militārā karoga, palma iekļauta daudz vēlāk, un tā atgādina par 1776. gada kauju pie Čārlstonas, kur palmu baļķu nocietinājums izturēja britu artilērijas uguni. Latvijā štatu karogiem līdzvērtīgs līmenis ir pašvaldību karogi un ģerboņi, kurus saskaņo Valsts heraldikas komisija.

Karoga vecākais elements ir pusmēness. Tas parādījās uz Dienvidkarolīnas kolonijas karavīru cepurēm pirms Amerikas revolūcijas un pēc tam uz pulkveža Viljama Moultrija 1775. gadā izveidotā zilā karoga. Zilā krāsa nāca no karavīru formas tērpiem. Tieši šis karogs plīvoja virs nocietinājuma Salivana salā pie Čārlstonas ostas.

Palma ir jaunāks elements ar konkrētu stāstu. 1776. gadā britu flote apšaudīja nepabeigto fortu, kas bija būvēts no palmeto palmu baļķiem un smiltīm. Šī koksne ir mīksta un šķiedraina, tāpēc lielgabalu lodes tajā iestrēga, nevis šķeldoja sienu. Forts izturēja, un palma kļuva par štata simbolu. Uz karoga tā nonāca tikai Pilsoņu kara sākumā, kad Dienvidkarolīna 1860. gada beigās pirmā atdalījās no Savienības un tai steigšus vajadzēja savu atpazīstamu karogu.

Kas tieši ir attēlots stūrī, joprojām ir strīdīgs. Izplatītākā versija ir, ka tas nav mēness, bet gan stilizēta metāla kakla plāksne, ko astoņpadsmitā gadsimta virsnieki nēsāja pie apkakles un ko Dienvidkarolīnas karavīri nesa pie cepurēm ar uzrakstu par brīvību. Tāpēc heraldiski pareizāk to saukt par pusmēness formas figūru, nevis par mēnesi, un tam nav nekāda sakara ar musulmaņu vai Turcijas karoga pusmēnesi, ar kuru to reizēm sajauc. Atšķirības tests ir vienkāršs: Dienvidkarolīnas figūras gali ir vērsti uz augšu un tā ir novietota stūrī, nevis centrā, un tai nekad nav pievienota zvaigzne.

Neparastā problēma: karogs bez viena pareizā zīmējuma

Ilgus gadus štata tiesību akti aprakstīja karogu vārdiski, bet nefiksēja precīzu palmas un pusmēness zīmējumu, proporcijas un zilās krāsas toni. Rezultātā dažādi ražotāji šuva atšķirīgus karogus: ar resnāku vai tievāku palmu, ar dažādi pagrieztu pusmēnesi un ar tumšāku vai gaišāku fonu. Štats ir mēģinājis šo jautājumu sakārtot, izveidojot vienotu etalona attēlu.

Latvijā šāda situācija nav iespējama, jo Latvijas valsts karoga likums nosaka gan krāsu joslu proporciju, gan karoga platuma un garuma attiecību, gan atsauci uz noteiktu sarkanās krāsas toni. Tas ir labs piemērs tam, ka karoga tiesiskā precizitāte nav formalitāte: bez tās tirgū parādās desmit atšķirīgas versijas.

Ko no tā var mācīties Latvijas kontekstā

ASV štatu karogi funkcionāli atbilst nevis Latvijas valsts karogam, bet gan pašvaldību karogiem un ģerboņiem. Latvijā pašvaldības simboliku nevar izvēlēties brīvi: tās projektu vērtē Valsts heraldikas komisija, kas raugās, vai simbols atbilst heraldikas pamatnoteikumiem un neatkārto jau esošu simboliku. Tāpēc Latvijas novadu ģerboņi izskatās savstarpēji saskaņoti, kamēr ASV štatu karogi ir pilnīgi atšķirīgu stilu kolekcija.

Otra atšķirība ir lietojumā. Latvijā valsts karoga lietošanas kārtība, karoga dienas un novietojuma prasības ir noteiktas tiesību aktā, un par to neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība. ASV štatu karogu lietošana lielākoties ir ieteikuma rakstura tradīcija.

Godīgi par avotiem

Daļa no Dienvidkarolīnas karoga vēstures ir dokumentēta, daļa ir vēlāk pierakstīta tradīcija. Pusmēness izcelsmes skaidrojums un pat tas, kurš tieši 1861. gadā ierosināja pievienot palmu, dažādos avotos atšķiras. Ja jums vajadzīgs precīzs formulējums vai attēls, jāskatās štata sekretāra un štata likumdevēja publicētie dokumenti, nevis enciklopēdiju pārstāsti.

Avoti