Kāda ir Džordžijas štata dziesma?

Dziesma sākotnēji nebija domāta kā himna nevienai vietai. Tā radās kā populāra estrādes dziesma, kurā vārds „Džordžija" var nozīmēt gan štatu, gan sievietes vārdu, un tieši šī divdomība ilgi bija daļa no tās pievilcības. Teksta autors ir Stjuarts Gorels, un pirmajos gadu desmitos dziesmu izpildīja daudzi džeza mūziķi, taču tā nebija saistīta ar oficiālu simboliku.

Pagrieziens notika 1960. gadā, kad to ierakstīja Džordžijā dzimušais Rejs Čārlzs. Viņa versija ar stīgu pavadījumu un dvēseliskā izpildījuma manierē kļuva par vienu no 20. gadsimta pazīstamākajiem ierakstiem un par to, kas lielākajai daļai klausītāju šodien nāk prātā, izdzirdot dziesmas nosaukumu. Pēc šī ieraksta dziesma jau praktiski bija štata vizītkarte, kaut gan juridiski nekas nebija noformēts.

1979. gadā štata likumdevējs pieņēma lēmumu, ar kuru dziesma kļuva par oficiālo štata dziesmu, un Rejs Čārlzs to izpildīja pašā likumdevēja sēžu zālē. Šim notikumam ir papildu nozīme, jo mūziķis bija audzis segregācijas apstākļos un iepriekš bija atteicies uzstāties Džordžijā koncertā ar atdalītām skatītāju vietām, par ko tolaik tika sodīts. Štata lēmums vēlāk tika uztverts arī kā simbolisks izlīgums.

Pirms tam Džordžijai bija cita oficiālā dziesma, pieņemta 20. gadsimta divdesmitajos gados, un pēc jaunās apstiprināšanas vecā dziesma saglabājās ar citu statusu. ASV štatiem šāda simbolu daudzkārtība ir raksturīga: līdzās štata dziesmai var būt štata valsis, štata tautasdziesma, štata deja un vēl virkne apzīmējumu, un katru no tiem apstiprina ar atsevišķu likumdevēja lēmumu.

Tieši šī kārtība ir interesantākā daļa Latvijas lasītājam. ASV simbolu apstiprināšana ir parasts likumdevēja darbs štata līmenī: kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, bieži pēc skolēnu vai vietējās kopienas ierosinājuma, un parlaments balso. Tāpēc simbolu skaits gadu gaitā aug, un daļa no tiem ir gluži rotaļīgi.

Latvijā šāda līmeņa nav. Latvijai ir valsts himna, kuras lietošanas kārtību nosaka atsevišķs likums, un tā ir viena visai valstij. Novadiem un pilsētām ir ģerboņi un karogi, kurus apstiprina noteiktā kārtībā ar heraldikas ekspertu atzinumu, bet oficiālu novada dziesmu institūta nav. Vietējās dziesmas, kas pilsētā tiek dziedātas svētkos, ir tradīcija, nevis juridisks statuss, un tieši ar to atšķiras abas sistēmas.