Kā Latvijā darbojas e-veselības sistēma?
Īsā atbilde
Latvijā nav ASV tipa naudas stimulu par elektronisko pacientu ierakstu ieviešanu. Tā vietā elektroniskā aprite ir noteikta par obligātu: valsts e-veselības sistēmu uztur Nacionālais veselības dienests, un ārstiem receptes un darbnespējas lapas jānoformē elektroniski. Pacients savus datus redz portālā eveseliba.gov.lv, autentificējoties ar internetbanku, eID karti vai eParakstu.
Sistēmā galvenokārt ir četras lietas, ko pacients tiešām izmanto: e-receptes, tostarp atkārtotās receptes, elektroniskās darbnespējas lapas, ārstu nosūtījumi pie speciālista vai uz izmeklējumiem, un vakcinācijas dati. Papildus tur var nonākt ambulatorā vai stacionārā epikrīze, izmeklējumu rezultāti un diagnožu saraksts, ja ārstniecības iestāde tos ir ievietojusi.
Tieši šis nosacījums ir sistēmas galvenā robeža, un par to reti runā skaidri. E-veselība nav automātisks visu medicīnisko datu spogulis. Tajā ir tas, ko ārstniecības iestāde tur ir ievietojusi, bet ikdienas pieraksti, ārsta piezīmes un daudzu privātklīniku dokumentācija paliek iestādes pašas informācijas sistēmā. Tāpēc jauns ārsts var neredzēt izmeklējumu, kas tev tika veikts citur, un, dodoties pie cita speciālista, izrakstus joprojām ir vērts paņemt līdzi.
Praktiskais ieguvums ir tas, ka aptiekā nav vajadzīga papīra lapiņa: pietiek nosaukt personas kodu un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un farmaceits recepti redz sistēmā. Atkārtotā recepte ļauj hroniskas slimības gadījumā izpirkt zāles atkārtoti bez jaunas vizītes līdz receptes derīguma termiņa beigām. Portālā var arī iepriekš redzēt, kura konkrētā zāļu kaste ir lētākā kompensējamo zāļu grupā, kas pacientam ar hronisku diagnozi gada griezumā ir reāla nauda.
Vēl viena funkcija, ko gandrīz neviens neizmanto: piekļuves žurnāls. Portālā var redzēt, kura ārstniecības persona un kad ir atvērusi tavus datus. Ja pamani piekļuvi, ko nevari izskaidrot, sūdzību var iesniegt gan ārstniecības iestādei, gan Datu valsts inspekcijai.
Darbnespējas lapa: kur cilvēki zaudē naudu
A lapu apmaksā darba devējs, un tā parādās sistēmā automātiski. B lapa ir pamats slimības pabalstam, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet pabalsts nesāk pienākt pats no sevis: VSAA jāiesniedz atsevišķs iesniegums, arī elektroniski portālā Latvija.lv. Cilvēki pieņem, ka ar lapas noslēgšanu pietiek, un pēc tam brīnās, kāpēc nauda nav saņemta.
Otrs klupšanas akmens: lapa ir jānoslēdz pie ārsta. Neslēgta darbnespējas lapa nozīmē, ka darba devējam formāli joprojām esi darbnespējīgs, un tas rada problēmas gan ar algas aprēķinu, gan ar atgriešanos darbā.
Ar ko to jauc
E-veselību jauc ar klīnikas savu medicīnisko informācijas sistēmu. Tests: ja nomaini ārstniecības iestādi, kas ceļo tev līdzi? Tas, kas ir valsts sistēmā, paliek pieejams; tas, kas ir klīnikas iekšējā programmā, paliek tur, un to izsniedz tikai pēc rakstiska pieprasījuma kā izrakstu no medicīniskajiem dokumentiem.
Portālu Latvija.lv jauc ar eveseliba.gov.lv. Pirmais ir vispārējais valsts pakalpojumu portāls, otrais ir veselības datu sistēma, lai gan autentificēšanās notiek ar to pašu internetbanku vai eParakstu.
Kas izšķir, vai sistēma tev noder
Izšķir divas lietas: vai tava ģimenes ārsta prakse aktīvi lieto sistēmu, un vai tu esi tajā ielogojies vismaz vienu reizi, lai zinātu, ko tur redzi. Lielākā daļa sūdzību par e-veselību patiesībā ir sūdzības par to, ka konkrētā iestāde datus neievieto vai ievieto ar nokavēšanos.
Pārvērtē bailes par datu drošību. Novērtē par zemu to, cik noderīgs ir vakcinācijas un alerģiju ieraksts brīdī, kad cilvēks nonāk neatliekamās palīdzības uzņemšanā bez spējas runāt.
Robežas un kur griezties
Par sistēmas darbību, pieslēgumu un e-pakalpojumiem atbild Nacionālais veselības dienests. Par valsts apmaksātās aprūpes apjomu un rindām lemj tas pats dienests atbilstoši veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībai. Par datu aizsardzības pārkāpumiem atbild Datu valsts inspekcija.
Šis raksts apraksta sistēmas darbību, nevis sniedz medicīnisku padomu. Par zāļu izvēli, devām un aizvietošanu ar lētāku ekvivalentu jārunā ar ārstu vai farmaceitu.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Cik bieži ir asins recekļi grūtniecības laikā?Asins recekļu veidošanās grūtniecības laikā nav ne ikdienišķa, ne reta parādība. Grūtniecēm tās attīstās reizēm, un tām…
- Cik bieži ir neregulāras mēnešreizes menopauzes laikā?Neregulāras menstruācijas menopauzes laikā, kā tas ir klasiski definēts, nenotiek, jo menopauze ir menstruāciju pārtrau…
- Cik bieži ir rīta slikta dūša naktī?Rīta slikta dūša naktī var būt ļoti izplatīta. Lielākajai daļai sieviešu grūtniecības laikā rodas slikta dūša dažādos l…
- Cik bieži ir sausa mute grūtniecības laikā?Sausa mute grūtniecības laikā ir diezgan izplatīta parādība, un to var izraisīt dažādi iemesli. Tā kā vielmaiņa grūtnie…
- Cik bieži ir slikta dūša menopauzes laikā?Lai gan slikta dūša menopauzes laikā nav viens no pazīstamākajiem simptomiem, tā ir diezgan izplatīta parādība. Nav pil…
- Cik bieži man ir jāveic prostatas eksāmens?Prostatas pārbaude ir izplatīta pārbaude, ko izmanto, lai pārbaudītu pašreizējo prostatas stāvokli. Vīriešiem novecojot…
- Cik bieži man vajadzētu apmeklēt ginekologu?Daudzas jaunas sievietes brīnās, kad viņām pirmo reizi vajadzētu apmeklēt ginekologu, un visu vecumu sievietes bieži vi…
- Cik bieži man vajadzētu saņemt fizisko?Tas, cik bieži jums vajadzētu veikt fizisko pārbaudi, ir ļoti atkarīgs no jūsu vecuma, veselības stāvokļa un, protams, …
- Cik bieži man vajadzētu saņemt Pap uztriepi?Atbilde uz to, cik bieži jums vajadzētu saņemt papīru, ir atkarīga no jūsu vecuma, slimības vēstures un personīgās vēst…
- Cik bieži rodas spontāns aborts pēc sirdspukstu redzēšanas?Nav bieži sastopama situācija, kad sievietei ir spontāns aborts, redzot sirdspukstus augošam bērnam. Faktiski pēc šī br…