Eksotiski dzīvnieki: ko atļauj Latvijas regulējums
Īsā atbilde
Latvijā eksotiska dzīvnieka turēšana nav vispārēji aizliegta, bet tā ir atļauta ar nosacījumiem. Pamatprasības izriet no Dzīvnieku aizsardzības likuma un tā ietvaros izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, savvaļas sugu turēšanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, bet starptautiski aizsargātām sugām vajadzīgus CITES dokumentus Latvijā izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.
Vissvarīgākais, ko saprast pirms pirkuma: atļaujas nav viena, bet trīs atsevišķas plaknes, un tās nav savstarpēji aizvietojamas. Pirmā ir sugas turēšanas atļautība un prasības tās turēšanai, tātad vai un kādos apstākļos šo sugu Latvijā drīkst turēt. Otrā ir konkrētā eksemplāra legālā izcelsme, ko apliecina CITES dokumenti, gredzens vai mikroshēma. Trešā ir robežas šķērsošana, tātad veterinārās prasības, sertifikāti un kontrole robežkontroles punktā. Atbilde var būt apstiprinoša vienā plaknē un noraidoša citā, un tieši tas cilvēkus pārsteidz.
Eiropas Savienības līmenī spēcīgi darbojas invazīvo svešzemju sugu regula (Regula (ES) Nr. 1143/2014). Tajā iekļautās sugas nedrīkst ievest, pārdot, pavairot vai izlaist dabā. Mājdzīvnieku pasaulē pazīstamākais piemērs ir sarkanausu bruņurupucis. Būtiska nianse, ko daudzi nezina: dzīvniekus, kas iegādāti pirms sugas iekļaušanas sarakstā, parasti drīkst paturēt līdz to dabiskajai nāvei, ievērojot nosacījumu, ka tie tiek turēti norobežoti un nevairojas. Tātad likums neliek atdot veco mājdzīvnieku, bet liedz iegādāties jaunu.
CITES konvencija darbojas pa pielikumiem, nevis pa „eksotiskuma" sajūtu. Stingrākā A pielikuma sugām, kurās ietilpst arī daudzi populāri mājdzīvnieki, piemēram, Hermaņa bruņurupucis vai Žako papagailis, komercdarījumiem Eiropas Savienības iekšienē vajadzīgs sertifikāts par katru eksemplāru. Bez tā dzīvnieku nevar legāli pārdot, un nākamais pircējs to arī nevarēs pārdot tālāk.
Latvijā praksē galvenais uzraugs ir Pārtikas un veterinārais dienests, kas pārbauda turēšanas apstākļus un reaģē uz sūdzībām, tostarp no kaimiņiem. Atsevišķi darbojas pašvaldību saistošie noteikumi par dzīvnieku turēšanu, kas var noteikt papildu prasības daudzdzīvokļu mājās, un suņiem obligātā mikroshēmas ievietošana un reģistrēšana valsts uzturētajā mājas dzīvnieku reģistrā.
Kas praksē izšķir atbildi
Izšķir suga, nevis vārds „eksotisks". Ezis, cukurplanieris, čūska un papagailis juridiski atrodas pilnīgi atšķirīgos režīmos: vienam noteicošā ir CITES, otram invazīvo sugu saraksts, trešajam vispārīgās labturības prasības, ceturtajam nekas īpašs.
Otrs izšķirošais faktors ir komercdarbība. Lielākā daļa stingro prasību iedarbojas brīdī, kad dzīvnieks tiek pirkts, pārdots vai pavairots pārdošanai. Turēšana savam priekam un pārdošana nav viens un tas pats tiesiskais stāvoklis.
Trap: pirkums no ārzemēm
Klasiskais scenārijs: bruņurupucis nopirkts atvaļinājumā Vidusjūras valstī vai papagailis pasūtīts no cita ES tirgotāja ar solījumu, ka „papīri būs vēlāk". Papīri neatnāk. Sekas ir tās, ka dzīvnieks ir juridiski bezvērtīgs, to nevar legāli pārdot vai pat nodot tālāk, un robežas šķērsošanas gadījumā to var konfiscēt.
Konfiscētie dzīvnieki nonāk specializētās iestādēs, piemēram, zoodārzā, un atgūt tos nav iespējams. Papildus draud administratīvā atbildība. Vienīgā droša rīcība ir prasīt CITES sertifikātu vai izcelsmes dokumentu pirms samaksas, nevis pēc tās.
Ar ko to jauc
Sajauc mājas (istabas) dzīvnieku un savvaļas sugu, kas pieradināta. Tests: vai suga kā tāda ir domesticēta (suns, kaķis, mājas sesks, undulāts), nevis vai konkrētais īpatnis ir rāms. Pieradināta lapsa paliek savvaļas suga ar attiecīgām prasībām, lai cik mierīga tā būtu.
Otrs sajaukums ir CITES un invazīvo sugu saraksts. CITES aizsargā sugu no pārmērīgas izmantošanas; invazīvo sugu regulējums aizsargā vietējo dabu no sugas. Viens dzīvnieks var atrasties abos sarakstos vai nevienā.
Ko cilvēki pārvērtē un ko novērtē par zemu
Pārvērtē aizliegumu daudzumu. Lielākā daļa parasto terāriju un voljēru sugu Latvijā ir legāli turamas.
Novērtē par zemu divas lietas: veterināro pieejamību un dzīvnieka mūža ilgumu. Eksotisko dzīvnieku veterinārārstu Latvijā ir maz, un tie koncentrēti lielākajās pilsētās, tāpēc nakts laikā palīdzību var neizdoties dabūt vispār. Bruņurupucis vai lielais papagailis var pārdzīvot savu īpašnieku, un jautājums par tā turpmāko likteni ir jārisina jau iegādes brīdī.
Kur noskaidrot un kad vajadzīgs speciālists
Par konkrētas sugas turēšanas prasībām un reģistrāciju jājautā Pārtikas un veterinārajam dienestam. Par CITES dokumentiem, atļaujām un sertifikātiem atbild Dabas aizsardzības pārvalde. Normatīvo aktu tekstus skatīt vietnē likumi.lv.
Šis apraksts ir vispārīgs. Robežgadījumā, it īpaši, ja plānots ievest dzīvnieku no valsts ārpus Eiropas Savienības vai sākt audzēšanu, atbilde jāsaņem rakstiski no attiecīgās iestādes pirms darījuma, nevis pēc tā.