TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir fiskālais federālisms?

Īsā atbilde

Fiskālais federālisms ir ekonomikas nozare, kas pēta, kuram pārvaldes līmenim vajadzētu iekasēt nodokļus un kuram tērēt naudu. Latvijā tā ir saruna par to, kā sadalās ieņēmumi un pienākumi starp valsti, pašvaldībām un Eiropas Savienības budžetu.

Teorijas pamatdoma ir vienkārša: pakalpojumi, kuru labums paliek vietējā kopienā, jāorganizē pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, jo vietējā vara labāk zina vajadzības un ir vieglāk atsaucama. Turpretim uzdevumi, kur svarīga ir vienlīdzība visā valstī vai kur nauda viegli aizplūst pāri robežai, piemēram, ienākumu pārdale, aizsardzība un makroekonomikas stabilizācija, pieder centrālajam līmenim. No šī sadalījuma izriet gandrīz visi strīdi par pašvaldību budžetiem.

Praksē rodas tā sauktā vertikālā nesabalansētība: pašvaldībām ir daudz pienākumu, bet salīdzinoši maz pašu ieņēmumu avotu, jo galvenos nodokļus efektīvāk iekasē valsts. Latvijā pašvaldību ieņēmumu kodolu veido tām nodotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa un nekustamā īpašuma nodoklis, kam pievienojas valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, tostarp izglītības jomā. Konkrētās proporcijas katru gadu nosaka valsts budžeta likumi, un tās mēdz mainīties.

Otrs klasiskais jautājums ir horizontālā nevienlīdzība: vienā novadā ir uzņēmumi un labi atalgoti iedzīvotāji, citā galvenokārt pensionāri. Lai pakalpojumu līmenis pārāk neatšķirtos, pastāv pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, kurā daļa turīgāko pašvaldību ieņēmumu tiek pārdalīta par labu tām, kurām ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki. Aprēķina formulu un aktuālos rādītājus publicē Finanšu ministrija.

Trešais elements ir budžeta ierobežojuma stingrums. Ja pašvaldība zina, ka valsts jebkurā gadījumā segs tās parādus, tai zūd motivācija saimniekot piesardzīgi. Tāpēc aizņemšanās pašvaldībām ir ierobežota un notiek valsts noteiktā kārtībā, nevis brīvi tirgū, un aizdevumus parasti izsniedz Valsts kase saskaņā ar gadskārtēji noteiktiem limitiem.

Virs valsts līmeņa darbojas vēl viens stāvs. Eiropas Savienības budžets salīdzinājumā ar dalībvalstu budžetiem ir neliels, taču tas pilda tieši to funkciju, ko apraksta teorija: finansē kopīgus mērķus un pārdala līdzekļus par labu reģioniem ar zemāku attīstības līmeni. Latvijai tas praksē nozīmē kohēzijas politikas fondus, lauku atbalsta maksājumus un atveseļošanas instrumenta projektus.

Ar fiskālo federālismu cieši saistīta ir fiskālā disciplīna. Latvijā budžeta deficīta un parāda ietvaru nosaka Fiskālās disciplīnas likums, tā ievērošanu neatkarīgi uzrauga Fiskālās disciplīnas padome, bet Eiropas līmenī darbojas kopīgi budžeta noteikumi, kuru izpildi vērtē Eiropas Komisija. Tāpēc jautājums par to, cik naudas paliek pašvaldībām, vienmēr ir arī jautājums par valsts kopējo aizņemšanās telpu.

Kā to pārbaudīt savā pašvaldībā

Pašvaldības budžets ir publisks dokuments. To apstiprina dome ar saistošajiem noteikumiem, un tas kopā ar paskaidrojuma rakstu jāpublicē pašvaldības tīmekļvietnē. Paskaidrojuma rakstā ir redzams svarīgākais: cik liela daļa ieņēmumu nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, cik no dotācijām, cik aiziet aizņēmumu atmaksai un kādi ir plānotie ieguldījumi.

Ja gribat salīdzināt savu pašvaldību ar citām, noder valsts uzturētie budžeta pārskati un oficiālās statistikas dati par ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Biežākā kļūda ir salīdzināt kopējās summas: liela pašvaldība vienmēr tērē vairāk, tāpēc jēga ir tikai rādītājiem, kas rēķināti uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu skolēnu.

Kur iedzīvotājs var iejaukties

Budžeta projektu pirms apstiprināšanas izskata domes komitejās, un šīs sēdes parasti ir atklātas, turklāt pašvaldībām ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem izteikt viedokli. Daudzviet darbojas līdzdalības budžets, kurā daļu naudas sadala par iedzīvotāju iesniegtiem projektiem. Šo iespēju izmanto maz, un tieši tāpēc pieteikumam ir salīdzinoši labas izredzes.

Ja šķiet, ka pašvaldība rīkojas ar naudu neatbilstoši, sūdzību par konkrētu lēmumu izskata administratīvā kārtībā, bet par sistēmiskiem trūkumiem revīzijas veic Valsts kontrole, kuras ziņojumi ir publiski. Speciālista palīdzība, proti, jurists vai revidents, ir pamatota tad, ja runa ir par konkrētu jūsu tiesību aizskārumu, nevis par vispārīgu neapmierinātību ar prioritātēm.

Trīs jēdzieni, kurus bieži sajauc

Dotācija ir naudas pārskaitījums bez konkrēta mērķa, ko saņēmējs izlieto pēc saviem ieskatiem; mērķdotācija ir naudas pārskaitījums ar noteiktu izlietojumu, piemēram, pedagogu darba samaksai; kompensācija ir samaksa par konkrētu izpildītu uzdevumu.

Nodokļu ieņēmumu sadale savukārt nav pārskaitījums vispār: tā ir likumā noteikta daļa no iekasētā nodokļa, kas nonāk pašvaldības budžetā automātiski. No šī nošķīruma ir atkarīgs, cik brīvi pašvaldība ar naudu rīkojas un cik lielā mērā tā ir atkarīga no ikgadējām politiskām pārrunām.

Avoti