TJG Online
Vēsture un valdība

Kas ir kooperatīvais federālisms?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Kooperatīvais federālisms ir valsts pārvaldes modelis, kurā federācija un tās sastāvdaļas nevis darbojas atsevišķi, bet risina vienus un tos pašus uzdevumus kopā un ar kopīgu naudu. Latvijā federācijas nav, taču līdzīga loģika darbojas attiecībās starp valsti un pašvaldībām un starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm.

Jēdziens radās, aprakstot ASV pārmaiņas pēc 20. gadsimta trīsdesmito gadu ekonomiskās krīzes. Līdz tam bija izplatīts priekšstats par diviem atsevišķiem varas slāņiem ar skaidru robežu, ko mēdz salīdzināt ar kārtaino kūku. Kopīgu programmu, dotāciju un kopīgas atbildības laikmetā piemērotāks salīdzinājums kļuva marmorkūka: līmeņi vairs nav atdalāmi, jo viens finansē, otrs īsteno, un abi atbild vēlētāju priekšā.

Galvenais mehānisms ir nauda ar nosacījumiem. Augstākais līmenis piešķir līdzekļus konkrētam mērķim un pievieno prasības, kas jāizpilda, lai naudu saņemtu un paturētu. Tādējādi tas ietekmē arī jomas, kuras formāli nav tā kompetencē. Pretrunīgi vērtēts blakusprodukts ir uzliktie pienākumi bez atbilstoša finansējuma, kad zemākajam līmenim jāizpilda prasība, bet nauda tai nav piešķirta.

Latvijas lasītājam visredzamākā paralēle ir attiecības starp valsti un pašvaldībām. Skolu tīklu uztur pašvaldība, bet pedagogu atalgojumam nauda pienāk kā valsts mērķdotācija ar noteikumiem par izlietojumu. Sociālajā jomā valsts nosaka minimālos sliekšņus un principus, bet pabalstu izmaksā un papildu atbalstu nosaka pašvaldība. Tas nozīmē, ka atbildība par rezultātu ir dalīta, un tieši tāpēc strīdu par to, kurš pie kā vainīgs, ir tik daudz.

Otra paralēle ir Eiropas Savienība. Daudzās jomās kompetence ir dalīta: ES nosaka kopīgus noteikumus, bet ikdienā tos piemēro dalībvalsts iestādes. Eiropas fondu nauda Latvijā nonāk ar nosacījumiem par mērķiem, atskaitēm un uzraudzību, un projektu līgumus administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Tas ir tas pats princips: naudas devējs formulē noteikumus, īstenotājs uzņemas atbildību par izpildi.

Praktiskā vērtība no šīs teorijas ir prasme atrast atbildīgo. Ja pakalpojums nedarbojas, vispirms noskaidrojiet, kurš to finansē un kurš sniedz. Bieži izrādās, ka sūdzēties vajag vienā adresē, bet mainīt noteikumus var tikai citā. Tieši tāpēc iesniegums, kas nosūtīts pareizajai iestādei, dod rezultātu, bet tas pats teksts nepareizajā adresē atgriežas ar pieklājīgu pārsūtīšanas vēstuli.

Vēl viens praktisks secinājums attiecas uz projektiem. Ja jūsu uzņēmums vai biedrība saņem līdzfinansējumu, nosacījumi, nevis labie nodomi, nosaka, vai nauda būs jāatmaksā. Līgumā ierakstītie rezultatīvie rādītāji, publicitātes prasības un dokumentu glabāšanas termiņi jāizpilda burtiski, un pārbaudes notiek arī gadus pēc projekta beigām.

Kā to nesajaukt ar radniecīgiem jēdzieniem

Duālais federālisms apraksta skaidri nodalītas kompetences, kooperatīvais federālisms to sajaukšanos, bet jaunais federālisms ir vēlāka kustība, kas mēģina lēmumu pieņemšanu pārcelt atpakaļ uz zemāko līmeni, saglabājot kopīgu finansējumu. Šie trīs jēdzieni apzīmē vienas un tās pašas sistēmas dažādus posmus, nevis dažādas valstis.

Konfederācija ir kas cits: tajā dalībnieces paliek suverēnas valstis, un kopīgā institūcija darbojas, cik ilgi tās to atļauj. Eiropas Savienība nav ne federācija, ne klasiska konfederācija, un tieši tāpēc tai lieto apzīmējumu par savas šķiras veidojumu.

Kur Latvijā meklēt konkrēto atbildīgo

Valsts un pašvaldību funkciju sadalījumu nosaka likumi, un tos var izlasīt oficiālajā tiesību aktu vietnē. Pašvaldības konkrētie pienākumi savā teritorijā izriet no pašvaldību darbību regulējošā likuma un no domes saistošajiem noteikumiem, kas publicēti pašvaldības mājaslapā.

Eiropas Savienības fondu projektu nosacījumus un aktuālos atlases kārtu dokumentus publicē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, bet valsts budžeta sadalījumu un dotāciju aprēķinus publicē Finanšu ministrija. Ja plānojat projektu, šos dokumentus ir vērts izlasīt pirms, nevis pēc pieteikuma sagatavošanas.

Kāpēc šis modelis mēdz radīt strīdus

Kad divi līmeņi atbild par vienu un to pašu rezultātu, atbildība kļūst izplūdusi. Vēlētājam ir grūti saprast, kurš ir vainojams, ja skolā trūkst skolotāju vai ja pakalpojums ir slikts, un abi līmeņi mēdz norādīt viens uz otru. Politikas pētnieki to sauc par atbildības miglošanos, un tā ir šīs sistēmas galvenā cena.

Otra problēma ir nevienlīdzība. Ja līdzfinansējums prasa pašvaldības ieguldījumu, turīgākas pašvaldības projektus īsteno biežāk un ātrāk nekā nabadzīgākas, tāpēc kopīgā nauda atšķirības starp reģioniem var pat palielināt. Tieši tāpēc finanšu izlīdzināšanas un līdzfinansējuma likmju jautājumi ir pastāvīga strīdu tēma ikgadējās budžeta sarunās.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu K Ziņot par neprecizitāti