Kas ir jaunais federālisms ASV?

Lai saprastu jauno federālismu, vispirms jāsaprot, no kā tas atkāpjas. Pēc 20. gadsimta 30. gadu ekonomiskās krīzes un 60. gadu sociālajām programmām ASV federālā valdība stipri paplašināja savu lomu izglītībā, sociālajā palīdzībā, veselības aprūpē un vides aizsardzībā. Jaunais federālisms ir pretkustība: prezidentu Ričarda Niksona un vēlāk Ronalda Reigana laikā nostiprinājās doma, ka štati paši labāk zina, kā savā teritorijā tērēt naudu un kārtot savas lietas.

Praksē šis strīds gandrīz vienmēr ir strīds par naudu, nevis par vērtībām. Federālā valdība štatiem pārskaita līdzekļus divējādi. Šauri mērķētā dotācijā nauda pienāk ar sīki aprakstītiem nosacījumiem, un patiesos lēmumus pieņem Vašingtona. Tā sauktajā bloka dotācijā nauda pienāk ar plaši formulētu mērķi, un sadalījumu izlemj pats štats. Jaunā federālisma atbalstītāji konsekventi virzās uz otro modeli, jo līdz ar naudas nosacījumiem pārceļas arī vara.

Otrs kanāls ir tiesa. ASV Augstākā tiesa laiku pa laikam pārskata, cik tālu Kongress drīkst iet, iejaukdamies štatu iekšējās lietās. Argumentācija parasti griežas ap federālo pilnvaru regulēt starpštatu tirdzniecību un ap konstitūcijas grozījumu, kas neuzskaitītās pilnvaras atstāj štatiem un tautai. Tāpēc federālisma robeža ASV nav iecirsta akmenī: to pārvieto gan vēlēšanu rezultāti, gan spriedumi.

Biežākā Latvijas lasītāja kļūda ir pielīdzināt ASV štatu mūsu pašvaldībai. Štatam ir sava konstitūcija, savs parlaments, savas tiesas, sava policija un savi nodokļi, un vēsturiski tieši štati izveidoja federāciju, nevis otrādi. Latvijas pašvaldību kompetenci nosaka Saeimas pieņemtie likumi, un to var paplašināt vai sašaurināt ar likuma grozījumu. Tāpēc amerikāņu diskusija par varas atdošanu štatiem nav pārnesama uz Latvijas sarunu par pašvaldību autonomiju.

Latvijas lasītājam tuvākā paralēle ir Eiropas Savienība. Subsidiaritātes princips nosaka, ka jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, savienība rīkojas tikai tad, ja mērķi labāk sasniedzami ES, nevis dalībvalsts līmenī. Saeimai ir formāls rīks šā principa kontrolei: Eiropas lietu komisija kopā ar nozaru komisijām vērtē ES tiesību aktu projektus un var paust iebildumus par to, vai jautājums vispār risināms Briselē.

Ja lasāt amerikāņu ziņas, noder trīs jautājumi: kas maksā, kas raksta noteikumus un kas par rezultātu atbild vēlētāju priekšā. Ja atbildes norāda uz dažādiem varas līmeņiem, strīds būs ilgs un juridisks. Tieši tāpēc federālisma temats ASV uzpeld ik reizi, kad runa ir par veselības aprūpi, izglītības standartiem, ieroču regulējumu vai vides prasībām.