Kas bija Jaunais kurss jeb New Deal?

Depresija Latviju sasniedza caur eksportu. Sviesta, bekona un kokmateriālu cenas Lielbritānijas un Vācijas tirgos sabruka, ienākumi lauksaimniecībā strauji kritās, un valsts nonāca maksājumu bilances spiedienā. Latvija ilgi turējās pie stingra lata kursa un devalvēja to tikai 1936. gadā, krietni vēlāk nekā daudzas citas Eiropas valstis.

Arī Latvijā atbilde bija valsts iejaukšanās saimniecībā, taču politiskajā ziņā pavisam citāda. Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma Saeima tika atlaista, un ekonomiku pārkārtoja ar valstij piederošu akciju sabiedrību, monopolstāvokļa uzņēmumu un valsts kredītiestāžu palīdzību. Ražošana pieauga, bet notika bez parlamentāras kontroles, bez brīvas preses un bez tiesas, kas varētu valdības lēmumus apturēt.

Tieši šis salīdzinājums padara Jauno kursu izprotamu. Abas valstis trīsdesmitajos gados paplašināja valsts lomu ekonomikā, bet ASV to darīja ar strādājošu parlamentu, kuram bija jāpārliecina vēlētāji, un ar tiesu, kas daļu no programmas atcēla. Ekonomiskā recepte un politiskais režīms nav viens un tas pats jautājums, un tos jauc bieži.

Visizplatītākais apgalvojums ir, ka Jaunais kurss depresiju izbeidza. Tas ir pārspīlējums. Bezdarbs visu trīsdesmito gadu vidu palika ļoti augsts, un 1937. līdz 1938. gadā, kad valsts izdevumi tika samazināti, sekoja jauna lejupslīde. Pilnīgu nodarbinātību ASV atguva tikai ar kara laika ražošanas mobilizāciju.

Ekonomistu vidū strīds par to, cik lielu daļu atveseļošanās nodrošināja izdevumi un cik lielu naudas politika un zelta standarta pamešana, joprojām nav atrisināts. Godīgā atbilde ir, ka programma mazināja postu un pārveidoja institūcijas, bet nebija pati par sevi pietiekama izaugsmes atjaunošanai.

Otrs slazds ir vārda izvēle. Latviešu tekstos „New Deal" nereti tiek tulkots kā „Jaunais darījums". Iedibinātais latviskojums ir Jaunais kurss, un to lieto arī vēstures mācību literatūrā.

Ar Māršala plānu. Tie ir divi pilnīgi dažādi pasākumi: Jaunais kurss bija ASV iekšpolitika trīsdesmitajos gados, savukārt Māršala plāns bija ASV palīdzība Rietumeiropas atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara, no 1948. gada.

Latvijas lasītājam šai atšķirībai ir tieša nozīme. Latvija Māršala plāna palīdzību nesaņēma, jo atradās padomju okupācijā, un Maskava liedza plānā piedalīties arī savā ietekmes zonā esošajām valstīm. Tieši šis lēmums ir viens no iemesliem, kāpēc Rietumeiropas un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība pēc kara aizgāja tik atšķirīgi.

Tests ir hronoloģisks: ja runa ir par trīsdesmitajiem gadiem un par ASV iekšieni, tas ir Jaunais kurss. Ja par četrdesmito gadu beigām un par naudu Eiropai, tas ir Māršala plāns.

Primārie dokumenti, tostarp likumu teksti, Rūzvelta runas un aģentūru pārskati, ir pieejami ASV Nacionālā arhīva un Kongresa bibliotēkas krājumos. Par Latvijas trīsdesmito gadu saimniecības politiku ticamākie avoti ir Latvijas Nacionālā arhīva materiāli un akadēmiskā vēstures literatūra, nevis populāri pārstāsti.

Šis periods ir politiski strīdīgs abās valstīs, un daudzi interneta teksti par to ir argumentācija, nevis apraksts. Vērtējumi par to, vai valsts iejaukšanās bija pārāk liela vai pārāk maza, atšķiras atkarībā no ekonomikas skolas, un šo strīdu neviena enciklopēdija neatrisina.