TJG Online
Vēsture un valdība

Varas dalīšana Latvijā un federālisms pasaulē

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Varas dalīšana nozīmē valsts varas sadalījumu likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas starpā, un tieši šis princips ir Latvijas Satversmes pamatā. Federālisms ir kas cits: tas ir varas sadalījums starp centru un teritoriālajām vienībām, un Latvijā tā nav, jo Latvija ir unitāra valsts.

Abus jēdzienus bieži sajauc, jo tie abi runā par varas dalīšanu, tikai dažādos virzienos. Horizontālā dalīšana nozīmē, ka likumus pieņem viens orgāns, izpilda cits, bet strīdus izšķir trešais, un neviens no tiem nevar pārņemt pārējo funkcijas. Vertikālā dalīšana jeb federālisms nozīmē, ka daļa valsts varas pieder nevis centram, bet zemēm, štatiem vai kantoniem, kuriem ir savas konstitūcijas un likumdevēji.

Latvijā horizontālā dalīšana ir skaidra. Likumus pieņem Saeima, izpildvaru īsteno Ministru kabinets, tiesu varu neatkarīgi īsteno tiesas, bet Valsts prezidentam ir atsevišķas Satversmē noteiktas funkcijas, tostarp likumu izsludināšana un tiesības tos atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Papildu drošinātājs ir Satversmes tiesa, kas var atzīt tiesību normu par neatbilstošu Satversmei un tādējādi ierobežot arī parlamenta rīcības brīvību.

Vertikālā līmenī Latvijā pastāv pašvaldības, bet tās nav štati. Pašvaldībām ir likumā noteikta autonomija noteiktās jomās, tās ievēl domes un pieņem saistošos noteikumus, taču to pilnvaras izriet no valsts likuma, nevis no pašu konstitūcijas, un to darbības tiesiskumu uzrauga atbildīgā ministrija. Federālā valstī savukārt centram ir tieši tik daudz varas, cik konstitūcijā tam ir piešķirts, un pārējais paliek zemēm.

Klasiskie federālisma piemēri ir Amerikas Savienotās Valstis, Vācija, Austrija, Šveice un Beļģija. Atšķirības starp tām ir lielas: ASV štati paši nosaka lielu daļu krimināltiesību, izglītības un vēlēšanu kārtības, Vācijas zemēm ar Bundesrāta starpniecību ir tieša ietekme uz federālo tiesību aktu pieņemšanu, bet Beļģijas sistēma ir veidota pēc valodu kopienu līnijām. Kopīgais ir tas, ka kompetenču sadalījums ir ierakstīts konstitūcijā.

Eiropas Savienība nav federācija, lai gan atsevišķi mehānismi ir līdzīgi. Dalībvalstis ir nodevušas daļu kompetenču kopīgai īstenošanai, un darbojas subsidiaritātes princips, saskaņā ar kuru lēmums pieņemams pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam. Latvijas iedzīvotājam tas praksē nozīmē, ka daļa noteikumu nāk no Briseles, daļa no Saeimas un Ministru kabineta, bet daļa no pašvaldības domes.

Praktiskā vērtība šajā šķirošanā ir tieša. Ja gribat kaut ko panākt vai apstrīdēt, vispirms jānoskaidro, kurš līmenis par to atbild, jo iesniegums nepareizajai iestādei aizkavē lietu par nedēļām. Par ko atbild pašvaldība un par ko valsts iestāde, ir nolasāms attiecīgajā likumā, un visi spēkā esošie tiesību akti ir pieejami portālā likumi.lv bez maksas.

Kā saprast, kura iestāde lemj jūsu jautājumā

Pašvaldības kompetencē parasti ir vietējā teritorijas plānošana un būvniecības process, pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes, sociālie pabalsti pašvaldības noteiktajā apjomā, ielas un ceļi tās teritorijā, kā arī komunālie jautājumi. Valsts iestāžu kompetencē ir nodokļi, pensijas un pabalsti no valsts budžeta, veselības aprūpes apmaksa, ceļu satiksmes noteikumi un robežjautājumi.

Ja lēmums nepatīk, kārtība ir pakāpeniska. Vispirms to apstrīd iestādē vai augstākā iestādē, un tikai pēc tam ceļš ved uz administratīvo tiesu, ievērojot lēmumā norādīto termiņu. Papildus par cilvēktiesību jautājumiem var vērsties pie tiesībsarga, kura atzinums gan nav tiesas spriedums un iestādei nav saistošs.

Kāpēc Latvijā nav štatu

Vēsturiski Latvija kā unitāra valsts tika veidota jau Satversmes sapulces darbā, un Satversme nekad nav paredzējusi federatīvu iekārtu. Latvija ir maza un etniski un ģeogrāfiski salīdzinoši viengabalaina valsts, tāpēc atsevišķu likumdevēju izveide reģioniem nekad nav bijusi praktiski pamatota, kaut arī vēsturiskie novadi ar savu identitāti pastāv.

Administratīvi teritoriālā reforma, kas Latvijā apvienoja pašvaldības lielākos novados, šo pamatprincipu nemainīja: mainījās robežas un iestāžu skaits, nevis varas dalījuma veids. Tāpēc salīdzinājumi ar ASV štatiem ir noderīgi tikai kā pretstats, nevis kā analoģija.

Ar ko varas dalīšanu vēl mēdz jaukt

Pirmkārt, ar līdzsvara un atsvaru sistēmu. Varas dalīšana nozīmē funkciju nodalīšanu, bet līdzsvara un atsvaru mehānismi ir konkrēti instrumenti, ar kuriem viens varas atzars ierobežo otru, piemēram, prezidenta tiesības apturēt likuma izsludināšanu vai tiesas tiesības atzīt normu par spēkā neesošu.

Otrkārt, ar valdības formu. Latvija ir parlamentāra republika: Valsts prezidentu ievēl Saeima, un valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. ASV ir prezidentāla republika, kur prezidentu ievēl atsevišķā procedūrā un viņš nav atkarīgs no parlamenta uzticības. Šī atšķirība ar federālismu nav saistīta, un abas iezīmes var kombinēties dažādi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti