TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir valsts budžeta izpildes pārskats un kur to publicē?

Īsā atbilde

Valsts budžeta izpildes pārskats rāda, cik daudz naudas valsts noteiktā periodā faktiski ir iekasējusi un iztērējusi, salīdzinot to ar Saeimas apstiprināto plānu. Latvijā šos datus apkopo un regulāri publicē Valsts kase.

Budžeta cikls sākas ar Finanšu ministrijas sagatavotu projektu, kas balstās uz makroekonomikas prognozēm un nozaru ministriju pieprasījumiem. Ministru kabinets projektu izskata un iesniedz Saeimai, kura to pieņem kā gadskārtējo valsts budžeta likumu kopā ar pavadošo likumu paketi. Pēc likuma spēkā stāšanās sākas izpilde: ieņēmumus iekasē galvenokārt Valsts ieņēmumu dienests, maksājumus veic caur Valsts kasi, un tieši no šīs maksājumu plūsmas rodas pārskata dati.

Pirms skaitļu lasīšanas ir svarīgi saprast, par kuru budžetu ir runa, jo pārskatos parādās vairāki līmeņi. Valsts pamatbudžets aptver nodokļu un nenodokļu ieņēmumus un ministriju izdevumus. Valsts speciālais budžets galvenokārt ir sociālās apdrošināšanas budžets, kurā ieplūst sociālās iemaksas un no kura maksā pensijas un pabalstus. Abi kopā veido valsts konsolidēto budžetu, bet, pieskaitot pašvaldību budžetus un atsevišķas valsts kapitālsabiedrības, iegūst vispārējās valdības sektoru, par kuru runā Eiropas Savienības statistikā. Salīdzinot ziņās dzirdētus skaitļus, cilvēki visbiežāk kļūdās tieši tāpēc, ka salīdzina dažādus līmeņus.

Pats pārskats parasti ir sadalīts pa ieņēmumu veidiem un izdevumu grupām. Ieņēmumu pusē redzami nodokļi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nenodokļu ieņēmumi un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Izdevumu pusē redzami maksājumi pa ministrijām un funkcijām, no kā izriet finansiālā bilance jeb starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem. Atsevišķi tiek atspoguļoti valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, jo deficītu sedz, aizņemoties finanšu tirgos.

Svarīgi nejaukt divus dažādus skaitļus. Naudas plūsmas princips rāda, cik samaksāts konkrētajā mēnesī, savukārt uzkrāšanas princips, ko izmanto Eiropas Savienības statistikā un ierēdņu valodā mēdz dēvēt par EKS metodoloģiju, saista ieņēmumus un izdevumus ar periodu, uz kuru tie attiecas. Tāpēc mēneša pārskatā redzamais deficīts un vēlāk publicētais vispārējās valdības budžeta deficīts var ievērojami atšķirties. Tāpat mēneša dati ir sezonāli nevienmērīgi: atsevišķos mēnešos ienāk lielas nodokļu summas vai tiek veikti gada nogales norēķini, tāpēc viena mēneša rezultāts neko daudz nepasaka par gada tendenci.

Latvijas budžeta politiku ierobežo ne tikai iekšējie noteikumi, bet arī Eiropas Savienības fiskālais regulējums, kura pamatā ir Māstrihtas atsauces vērtības: vispārējās valdības budžeta deficīts līdz trim procentiem un parāds līdz sešdesmit procentiem no iekšzemes kopprodukta. Nacionālajā līmenī fiskālos nosacījumus nosaka Fiskālās disciplīnas likums, bet to ievērošanu neatkarīgi vērtē Fiskālās disciplīnas padome. Faktiskos rādītājus par valsts finansēm un tautsaimniecību publicē Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Kur atrast datus un kādā secībā tos lasīt

Valsts kases tīmekļvietnē pieejami regulāri budžeta izpildes pārskati, kā arī atvērtie dati par maksājumiem, ko var lejupielādēt tabulu veidā. Finanšu ministrija publicē budžeta likumprojektu ar paskaidrojumiem, kas palīdz saprast, kāpēc konkrētā nozarē paredzēts tieši šāds finansējums, bet pieņemtā likuma tekstu vienmēr var atrast vietnē likumi.lv.

Lietderīga lasīšanas secība ir šāda: vispirms plāns gadam, tad izpilde perioda beigās un tikai pēc tam procentuālais izpildes līmenis. Salīdzināt ir vērts ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, nevis ar iepriekšējo mēnesi. Ja vajadzīgs salīdzinājums ar citām valstīm, lietderīgi ir Eurostat un Eiropas Komisijas apkopojumi, jo tur visas valstis rēķina pēc vienotas metodoloģijas.

Kam šie dati praktiski noder

Uzņēmējam ieņēmumu daļa rāda, kā mainās nodokļu iekasēšana viņa nozarē, un tas ir agrīns signāls par pieprasījuma izmaiņām. Nevalstiskai organizācijai un pašvaldībai izdevumu sadaļa rāda, vai plānotā programma tiešām tiek finansēta un kādā apjomā. Žurnālistam un pētniekam atvērtie dati ļauj pārbaudīt apgalvojumus par to, kur nauda aizgājusi.

Biežākā kļūda ir izraut vienu skaitli no konteksta, piemēram, nosaukt mēneša deficītu kā gada rezultātu vai salīdzināt plānu ar izpildi dažādos budžeta līmeņos. Otra kļūda ir neatšķirt vienreizējus darījumus, piemēram, lielu Eiropas Savienības fondu maksājumu, no pastāvīgas tendences. Ja skaitļi vajadzīgi lēmuma pieņemšanai vai publiskam apgalvojumam, metodoloģiju ir vērts precizēt pie datu publicētāja, nevis interpretēt pašam.

Avoti