Kas ir H-1B vīza un vai tā skar latviešus?

Latvijā trešās valsts pilsoņa nodarbināšanai darba devējs vakanci piesaka Nodarbinātības valsts aģentūrā, un pēc tam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izskata uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt pieteikumu. Augsti kvalificētiem darbiniekiem ir ES zilā karte ar prasību par atalgojumu virs vidējās algas noteikta koeficienta, un aktuālos sliekšņus publicē PMLP. Izlozes šajā sistēmā nav: ja nosacījumi ir izpildīti un termiņi ievēroti, atļauju izsniedz.

Latvijas pilsonim pašam ES iekšienē nekādas darba vīzas nevajag. Brīva pārvietošanās un tiesības strādāt izriet no ES tiesībām, un vienīgais, kas parasti jākārto, ir uzturēšanās reģistrācija attiecīgajā valstī un sociālās apdrošināšanas piederības noskaidrošana, ko apliecina A1 dokuments no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ja darbs ir norīkojumā.

Izšķir divas lietas: vai amats tiešām atbilst „specializētas profesijas" kritērijam, proti, vai tam objektīvi nepieciešams konkrētas jomas bakalaura grāds, un vai kandidāts tiek izlozēts. Pārējais lielākoties ir dokumentu kārtība.

Pārvērtē grāda nosaukuma burtisku sakritību. Svarīgāk ir tas, ka izglītības joma saistās ar amata pienākumiem, un nepieciešamības gadījumā izglītību papildina pieredze. Toties bieži novērtē par zemu diplomu atzīšanas soli: ārpus ASV iegūtam grādam parasti nepieciešams ASV kredencu novērtējuma pakalpojums, kas nosaka, kam ASV sistēmā tas līdzvērtīgs. Latvijā simetrisko uzdevumu, proti, ārvalstīs iegūtas izglītības atzīšanu, veic Akadēmiskās informācijas centrs.

Dārgākā kļūda ir strādāt ASV bezvīzu režīmā. Latvijas pilsoņi var ieceļot ASV ar ESTA atļauju bezvīzu programmas ietvaros, taču šis statuss atļauj tūrismu un darījumu tikšanās, nevis darbu ASV darba devēja labā. Darba uzsākšana bez atbilstoša statusa var beigties ar ieceļošanas atteikumu un ilgstošām sekām turpmākajos pieteikumos, tostarp uz parasto tūrisma vīzu.

Otrs slazds ir pieņēmums, ka H-1B automātiski ved uz pastāvīgo uzturēšanos. Tas ir atsevišķs, garš process, ko sāk darba devējs, un tas nenotiek pats no sevis. Trešais ir aizmirstība par ģimeni: dzīvesbiedra un bērnu statuss ir atvasināts, un tiesības strādāt tam ir stingri ierobežotas, tāpēc ģimenes otrā ienākuma plānošana bieži izrādās kļūdaina.

Ar L-1, kas ir uzņēmuma iekšējā pārcelšana no ārvalstu struktūrvienības uz ASV un kurai kvotas nav. Ar O-1, kas paredzēta izciliem sasniegumiem konkrētā jomā. Ar J-1, kas ir apmaiņas un prakses programmām un kurai var būt prasība pēc atgriešanās mītnes valstī. Ar B-1, kas ir darījumu brauciens bez tiesībām strādāt.

Pārbaudes jautājums ir vienkāršs: kurš maksā algu un kur juridiski atrodas darba devējs. Ja algu maksā ASV uzņēmums par darbu ASV, vajadzīgs darba statuss. Ja algu maksā Latvijas uzņēmums un brauciens ir uz sarunām vai konferenci, tas ir darījumu brauciens.

ASV imigrācijas prasības, valsts nodevas un papildu maksājumi pēdējos gados ir vairākkārt mainīti, un daļa izmaiņu tiek pārsūdzēta tiesā. Tāpēc konkrētas summas un termiņi jāskatās USCIS un ASV vēstniecības aktuālajā informācijā, nevis rakstos. Sarežģītos gadījumos, piemēram, statusa maiņā, pārkāpuma sekās vai ģimenes locekļu jautājumos, nepieciešams ASV imigrācijas advokāts; Latvijas juristi šo jomu nepārstāv.

Ja jautājums ir pretējs, proti, kā uz Latviju atvest darbinieku no trešās valsts, skatāms PMLP noteiktais process un darbaspēka nodrošināšanas noteikumi; tur palīdz Latvijas imigrācijas jurists vai attiecīga pakalpojuma sniedzējs.