TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Havaju simbolkoks kukui un kāpēc tas ir īpašs?

Īsā atbilde

Havaju štata koks ir kukui (Aleurites moluccanus), latviski pazīstams kā sveču rieksts. Par oficiālo štata koku to noteica 1959. gadā, un tā īpatnība ir, ka šī suga Havajās nav sastopama dabiski: to uz salām atveda polinēziešu ieceļotāji.

Kukui pieder pie tā sauktajiem laivu augiem, kurus polinēzieši ņēma līdzi, apmetoties jaunās salās, jo bez tiem iztikt bija grūti. Tas nozīmē, ka Havajām kā vienīgajam ASV štatam oficiālais koks ir cilvēka ievests, nevis vietējais augs. Simboliski izvēle ir loģiska: havajiešu kultūrā kukui apzīmē gaismu, zināšanas un aizsardzību.

Praktiskā vērtība bija ļoti konkrēta. Riekstu kodolos ir daudz eļļas, un tos, uzvērtus uz kociņa, varēja dedzināt kā sveci, no kā cēlies angliskais nosaukums candlenut. Eļļu izmantoja lampās un laivu koka apstrādei, mizu un riekstu čaulas krāsvielai, bet grauzdētu kodolu ar sāli pazīst kā inamona, klasisku havajiešu piedevu.

Kukui audzi ainavā atpazīst no tālienes: lapotne ir izteikti gaiša, sudrabpelēcīga, jo jaunās lapas klāj smalks pūkojums. Kalnu nogāzēs tas veido skaidri saskatāmas gaišākas joslas uz pārējā tumšā meža fona.

Slazds, par kuru reti brīdina

Kukui rieksti nav uzkoda. Neapstrādāti tie darbojas kā stiprs caurejas līdzeklis, bet lielākā daudzumā izraisa nopietnu saindēšanos, jo satur toksiskus savienojumus, kurus sadala tikai pareiza grauzdēšana. Tradicionālajā medicīnā šo īpašību izmantoja apzināti un devās bija pieredzes jautājums. Ceļotājam secinājums ir vienkāršs: no zemes pacelts rieksts nav jāmēģina.

Otrs slazds ir suvenīru tirgus. Spīdīgās melnās kukui riekstu krelles, ko pārdod kā havajiešu lei, mūsdienās bieži ir rūpnieciski pulētas un importētas. Autentiskumu pēc izskata noteikt nevar, un uz muitas noteikumiem attiecībā uz augu izcelsmes precēm tas neietekmē neko.

Ar ko to sajauc

Visbiežāk kukui jauc ar makadāmiju, jo abi tiek saistīti ar Havajām. Atšķirības tests ir vienkāršs: makadāmijai ir cietas, ādainas, mieturos izvietotas lapas un apaļš, ļoti ciets rieksts, ko pārdod kā pārtiku, bet kukui lapas ir platas, gaišas, ar lēzenām daivām, un tā rieksts pārtikā nonāk tikai kā piedeva. Makadāmija Havajās ir komerciāls stādījums, kas ienācis no Austrālijas, bet kukui ir savvaļā izplatījies koks.

Kā tas ir Latvijā

Latvijā tiesību aktos noteikta valsts koka nav. Ozols un liepa ir spēcīgi kultūras simboli folklorā un ainavā, taču valsts simbolu likumi attiecas uz karogu, ģerboni un himnu, nevis uz augiem. Latvijas aizsardzības loģika ir citāda un praktiskāka: aizsargā nevis sugu kā simbolu, bet konkrētus kokus. Īpaši aizsargājamos jeb dižkokus nosaka Ministru kabineta noteikumi, un kritērijs ir izmērs, proti, stumbra apkārtmērs vai augstums, kas katrai sugai atšķiras.

Dižkoka statusam ir reālas sekas: tādu koku nedrīkst nocirst un tā tuvāko apkārtni pārveidot bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un par patvaļīgu ciršanu paredzēta atbildība. Ja gribat pārbaudīt savu koku, apkārtmērs jāmēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla un rezultāts jāsalīdzina ar noteikumu tabulu. Salīdzinājums tātad ir šāds: Havaju štata koks ir simbols bez tiesiskām sekām, bet Latvijas dižkoks ir tiesisks statuss bez simboliskas ekskluzivitātes.

Godīgi par robežām

Sugas latīniskais nosaukums avotos parādās divās formās, Aleurites moluccana un Aleurites moluccanus, jo botāniskā nomenklatūra laika gaitā precizēta; abas norādes attiecas uz vienu sugu. Ja augs vai sēklas vajadzīgas ievešanai, prasības jāpārbauda Valsts augu aizsardzības dienestā, jo augu un augu produktu ievešanai no trešajām valstīm ir atsevišķas fitosanitārās prasības.

Avoti