TJG Online
Savienotās Valstis

Kā ASV štati tika uzņemti savienībā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Sākotnējās trīspadsmit kolonijas kļuva par štatiem, ratificējot konstitūciju 18. gadsimta beigās, bet visi pārējie štati savienībā tika uzņemti ar Kongresa lēmumu pēc tam, kad teritorija bija izpildījusi noteiktus priekšnoteikumus. Pēdējie divi, Aļaska un Havaju salas, pievienojās 1959. gadā, un kopš tā laika štatu skaits ir piecdesmit.

Kārtību noteica jau 18. gadsimta beigās pieņemtā ziemeļrietumu teritoriju kārtība, kas radīja pakāpenisku ceļu. Vispirms apgabals bija teritorija ar centra ieceltu pārvaldi, pēc tam, iedzīvotāju skaitam pieaugot, tā ieguva vēlētu likumdevēju, un visbeidzot varēja sasaukt konventu, sarakstīt savu konstitūciju un lūgt uzņemšanu. Galavārds bija Kongresam, kas uzņemšanu apstiprināja ar likumu, un prezidents to izsludināja.

Svarīgi saprast, ka process nekad nebija tikai tehnisks. 19. gadsimta pirmajā pusē katra jauna štata uzņemšana bija politisks darījums par līdzsvaru starp štatiem, kuros verdzība bija atļauta, un tiem, kuros tā bija aizliegta, jo no tā bija atkarīgs balsu samērs Senātā. Tāpēc štati mēdza tikt uzņemti pa pāriem, un kompromisi par to ir viens no galvenajiem ASV politiskās vēstures pavedieniem līdz pilsoņu karam.

Bija arī izņēmumi no vispārējās shēmas. Vermonta pievienojās kā pirmā ārpus sākotnējām kolonijām. Teksasa pirms uzņemšanas bija neatkarīga republika un tika pievienota ar atsevišķu lēmumu. Kalifornija kļuva par štatu pēc kara ar Meksiku un zelta drudža izraisītā iedzīvotāju pieplūduma, apejot ierasto teritorijas posmu. Rietumvirdžīnija radās pilsoņu kara laikā, atdaloties no štata, kas bija izstājies no savienības.

Aļaska un Havaju salas 1959. gadā bija pēdējās, un abas jau iepriekš gadu desmitiem bija ASV pārvaldībā. Tas parāda, ka ilga piederība vēl negarantē štata statusu, jo lēmums ir politisks. Tieši tāpēc joprojām turpinās diskusija par Puertoriko un galvaspilsētas apgabalu: tajos dzīvo ASV pilsoņi, bet tiem nav pilnas pārstāvības Kongresā, un šī jautājuma atrisinājums ir atkarīgs no balsojuma, nevis no juridiskas automātikas.

Latvijas lasītājam tuvākais salīdzinājums nav administratīvās teritorijas, bet gan Eiropas Savienības paplašināšanās. Latvijas administratīvo iedalījumu nosaka Saeima ar likumu, un novadi nav suverēni veidojumi ar savu konstitūciju, tāpēc ASV štatu uzņemšana nav līdzīga novadu izveidei. Turpretī ceļš uz dalību Eiropas Savienībā ir pakāpenisks tieši tāpat: kandidātstatuss, sarunu nodaļas, prasību izpilde un tikai pēc tam esošo dalībvalstu vienprātīgs lēmums.

Latvija šo ceļu izgāja deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā, pievienošanās līgums tika apstiprināts tautas nobalsošanā, un dalība sākās 2004. gadā. Abos gadījumos redzams viens un tas pats princips: pievienošanās ir divpusējs politisks lēmums, kurā esošie dalībnieki vērtē, vai jaunpienācējs atbilst noteikumiem un vai tas maina spēku samēru viņiem pieņemamā veidā.

Kā pārbaudīt konkrētus datumus

Katram štatam ir savs uzņemšanas datums, un tos publicē gan ASV Kongresa bibliotēka, gan attiecīgā štata valdības vietne. Pārstāstos datumi bieži tiek sajaukti ar konstitūcijas ratifikācijas vai teritorijas izveidošanas datumu, tāpēc, rakstot darbu, jānorāda, par kuru notikumu ir runa.

Sākotnējo trīspadsmit štatu gadījumā vispār nav uzņemšanas akta: tie kļuva par štatiem, ratificējot konstitūciju, un tāpēc sarakstos to secība atspoguļo ratifikācijas kārtību, nevis uzņemšanu.

Ko no tā ņemt līdzi

Štata statuss ASV dod divas lietas, kas teritorijai nav: pilnu pārstāvību Kongresā un konstitūcijā garantētu pašpārvaldes jomu, kurā federālā vara nevar iejaukties. Tieši tāpēc strīds par jaunu štatu vienmēr ir strīds par varu, nevis par karti.

Latvijā līdzvērtīgs varas dalījums pastāv citā formā: pašvaldību autonomija izriet no likuma un Eiropas vietējo pašvaldību hartas, nevis no atsevišķas teritorijas konstitūcijas. Tāpēc tiešs pārnesums no ASV federālisma uz Latvijas pašvaldību sistēmu maldina.

Vēl viena atšķirība ir neatgriezeniskums. ASV Augstākā tiesa pēc pilsoņu kara atzina, ka štats nevar vienpusēji izstāties no savienības, tāpēc uzņemšana tur ir galīga. Eiropas Savienībā, gluži pretēji, līgumos ir paredzēta izstāšanās kārtība, un to ir izmantojusi viena dalībvalsts.

Tāpēc, salīdzinot abas sistēmas, vienmēr jāpasaka, par kuru līmeni ir runa: par valstu savienību ar kopīgu suverenitāti vai par starptautisku organizāciju ar dalībvalstīm, kas paliek suverēnas. ASV ir pirmais gadījums, Eiropas Savienība otrais.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti