TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc ASV svin 4. jūliju kā neatkarības dienu?

Īsā atbilde

4. jūlijā ASV atzīmē dienu, kad 1776. gadā Otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma Neatkarības deklarāciju, ar kuru trīspadsmit kolonijas pasludināja atdalīšanos no Lielbritānijas. Tā ir dokumenta pieņemšanas, nevis kara uzvaras vai valsts starptautiskās atzīšanas diena.

Lēmumu par neatkarību kongress faktiski pieņēma 2. jūlijā, un deklarācijas teksts tika apstiprināts 4. jūlijā. Tieši tāpēc Džons Adamss savā vēstulē prognozēja, ka amerikāņi svinēs 2. jūliju; viņš kļūdījās, jo svētku diena piesaistījās dokumenta datumam, kas drukātā veidā tika izplatīts pa kolonijām. Lielākā daļa delegātu deklarāciju parakstīja tikai augustā.

Teksta galvenais autors bija Tomass Džefersons. Praktiski dokumenta lielākā daļa ir sūdzību saraksts par karaļa Džordža III rīcību, un slavenais teikums par neatņemamām tiesībām ir tikai ievads. Ar dokumentu karš nebeidzās: neatkarības karš vilkās vēl gadus, un Lielbritānija neatkarību atzina tikai ar Parīzes mieru 1783. gadā.

Federālo svētku statusu 4. jūlijs ieguva tikai 19. gadsimta otrajā pusē, gandrīz gadsimtu pēc paša notikuma. Simbolisku sakritību pievienoja 1826. gads, kad tieši deklarācijas piecdesmitajā gadadienā vienā dienā nomira gan Džefersons, gan Adamss.

Kā tas salīdzināms ar Latvijas neatkarības dienām

Latvijai ir divi atsevišķi datumi, un tos jauc bieži. 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, kad 1918. gadā Nacionālajā teātrī tika pasludināta valsts. 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, kad 1990. gadā Augstākā padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Abas ir deklarācijas, tāpat kā amerikāņu 4. jūlijs, un abām sekoja periods, kurā par valsti vēl bija jācīnās.

Pilnīgai ainai pieder vēl divi datumi. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju, bet starptautiskā de iure atzīšana pienāca 1921. gada janvārī. 1991. gada 21. augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par valstisko statusu, kas izbeidza pārejas periodu. Tests, kas atšķir šos datumus: proklamēšana ir paziņojums, atzīšana ir citu valstu rīcība, un miera līgums ir kara beigas. Tās ir trīs dažādas lietas.

Ko par amerikāņu svētkiem parasti pārprot

Izplatīts maldīgs priekšstats ir, ka 4. jūlijā tika parakstīta ASV konstitūcija. Nē, konstitūcija tapa vienpadsmit gadus vēlāk, 1787. gadā, un tā ir pavisam cits dokuments ar citu funkciju: deklarācija pamato atdalīšanos, konstitūcija veido valsts iekārtu.

Otrs pārpratums ir domāt, ka 4. jūlijs ir ASV vienīgā nacionālā svētku diena par valsti. Federālo svētku dienu ir vairākas, un to sarakstu nosaka federālais regulējums, bet katrs štats var noteikt savas papildu brīvdienas.

Praktiska piezīme par salūtiem

Amerikāņu 4. jūlija svinību centrā ir uguņošana, un tieši šeit atšķirība ar Latviju ir jūtama. Latvijā pirotehnikas apriti un lietošanu regulē pirotehnisko izstrādājumu aprites tiesību akti, atsevišķām kategorijām ir vecuma ierobežojumi un prasības profesionālai lietošanai, bet pašvaldības saistošie noteikumi var papildus ierobežot uguņošanu konkrētās vietās un laikos, piemēram, pie ūdenstilpēm, aizsargājamās dabas teritorijās vai daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Praktiskā secība ir tāda: vispirms pašvaldības saistošie noteikumi, tad izstrādājuma kategorija, tad vieta. Par pārkāpumu atbild tas, kurš uguņošanu veic, nevis pasākuma apmeklētāji, un kaimiņu sūdzības par troksni izskata pašvaldības policija.

Godīgi par robežām

Par to, kurā dienā deklarācija tika parakstīta, vēsturnieku vidū ir sena diskusija, jo daļa liecību runā par parakstīšanu 4. jūlijā, bet dokumentārie pierādījumi norāda uz augustu. Ja datums vajadzīgs precīzai atsaucei, tas jāņem no ASV Nacionālā arhīva publicētā dokumenta apraksta, nevis no svētku materiāliem.

Avoti