TJG Online
Savienotās Valstis

ASV septītais grozījums: zvērinātie civillietās

Īsā atbilde

ASV konstitūcijas septītais grozījums garantē tiesības uz zvērināto tiesu federālajās civillietās, kas izriet no vispārējām tiesībām, un aizliedz tiesai no jauna pārvērtēt faktus, ko noskaidrojuši zvērinātie. Latvijā šādas tiesības nav un nevar būt: civillietas te izskata profesionāls tiesnesis, un faktus apelācijas instance pārvērtē no jauna.

Grozījuma tekstā minēta divdesmit dolāru robeža, kuru nekad nav indeksējuši, tāpēc tā mūsdienās nozīmē praktiski jebkuru mantisku prasību. Svarīgāks par summu ir otrs teikums, tā dēvētā atkārtotas izskatīšanas klauzula: zvērināto konstatētos faktus cita tiesa nedrīkst pārskatīt citādi, kā vien pēc vispārējo tiesību noteikumiem. Tieši šī norma padara ASV apelāciju par ļoti šauru instrumentu, kas galvenokārt pārbauda tiesību piemērošanu, nevis to, kā lieciniekiem ticēja.

Otra iezīme ir tā, ka septītais grozījums nav attiecināts uz štatu tiesām. Federālās tiesas tas saista tieši; štatos tiesības uz zvērinātajiem civillietās izriet no pašu štatu konstitūcijām, un to apjoms atšķiras. Tāpēc atbilde uz jautājumu, vai konkrētā civillietā ASV būs zvērinātie, sākas ar to, kurā tiesā lieta ierosināta.

Tiesības uz zvērinātajiem var arī pazaudēt, tās neizmantojot. Federālajā procesā prasība par lietas izskatīšanu zvērināto tiesā jāpiesaka rakstiski noteiktā termiņā pēc procesuālo dokumentu iesniegšanas; ja to nedara, uzskata, ka no tiesībām atteikts, un lietu izskata tiesnesis viens. Praksē lielākā daļa civillietu ASV tāpat beidzas ar izlīgumu, un līdz zvērināto priekšā nonāk neliela daļa.

Latvijas civilprocesā loģika ir cita. Civilprocesa likums paredz, ka pirmajā instancē lietu parasti izskata tiesnesis vienpersoniski, apelācijas instancē lietu izskata pēc būtības, tātad pierādījumus var vērtēt no jauna, bet kasācijas instancē pārbauda tikai tiesību normu piemērošanu. Ja tiesvedības izmaksas ASV galvenokārt rada pierādījumu vākšanas posms un pati zvērināto tiesa, tad Latvijā galvenās izmaksas ir valsts nodeva, kas atkarīga no prasības summas, un advokāta darbs.

Tests, kad zvērinātie pienākas

ASV atšķirība nāk no vēsturiskā dalījuma starp vispārējām tiesībām un taisnīguma tiesībām. Vienkāršotais tests ir pēc prasītās aizsardzības: ja prasa naudas atlīdzību, tā parasti ir vispārējo tiesību lieta un zvērinātie ir iespējami; ja prasa tiesas rīkojumu kaut ko darīt vai nedarīt, piemēram, aizliegumu, par to lemj tiesnesis.

Latvijā šāds dalījums neeksistē vispār, jo Latvijas tiesību sistēma ir kontinentālā, nevis anglosakšu. Tāpēc mēģinājums pārnest šo testu uz Latvijas prasības pieteikumu ir bezjēdzīgs.

Kur latvietis ar to saskaras praksē

Visbiežāk komerclīgumā ar ASV partneri. Tādos līgumos mēdz būt ietverta atteikšanās no zvērināto tiesas vai šķīrējtiesas klauzula, kas strīdu izņem no tiesas vispār. Abas ir spēkā esošas un maina gan izmaksas, gan iznākuma prognozējamību, tāpēc tās nav formalitāte parakstīšanas brīdī.

Otrs gadījums ir atbildētāja loma ASV prasībā. Tur izmaksas rada plašā pierādījumu izprasīšanas kārtība, kurā pusei var būt pienākums izsniegt milzīgu dokumentu apjomu, un šo posmu Latvijas civilprocess nepazīst. Ja uzņēmums saņem šādu dokumentu, vajadzīgs advokāts attiecīgajā jurisdikcijā, nevis vietējs tulkojums.

Biežākie pārpratumi

Pirmais: ka zvērinātie ir tikai krimināllietās. Kriminālprocesā tiesības uz zvērinātajiem ASV izriet no sestā grozījuma; septītais grozījums attiecas uz civillietām, un tieši tas ir retāk zināmais.

Otrais: ka Latvijas vārds „zvērināts“ nozīmē to pašu. Latvijā zvērināts advokāts, zvērināts notārs, zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts revidents ir profesijas, kuru pārstāvji devuši zvērestu; ar zvērinātajiem tiesā tiem nav nekāda sakara. Tas ir viens no izplatītākajiem tulkošanas maldiem šajā jomā.

Avoti