Kā pieprasīt informāciju no valsts iestādes Latvijā?
Īsā atbilde
Latvijā informācijas pieejamību no valsts un pašvaldību iestādēm regulē Informācijas atklātības likums: visa iestādes rīcībā esošā informācija ir vispārpieejama, ja vien likums tai nav noteicis ierobežotas pieejamības statusu. Pieprasījumu var iesniegt jebkurš, pamatojums nav jānorāda, un iestādei jāatbild Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā. Amerikas FOIA (Freedom of Information Act) ir ASV federālais analogs, kas Latvijā nav piemērojams.
Sistēmas loģika ir pretēja tai, ko cilvēki bieži pieņem. Nav tā, ka informācija ir slepena, kamēr iestāde nolemj to izpaust. Pēc noklusējuma informācija ir atklāta, un tieši iestādei jāpamato, kāpēc konkrēts dokuments vai tā daļa ir ierobežotas pieejamības informācija. Tipiskie ierobežojuma pamati ir fizisko personu dati, komercnoslēpums, valsts noslēpums, informācija par notiekošu izmeklēšanu un iestādes iekšējais darba dokuments, kas vēl nav kļuvis par lēmumu.
Iesniegšanas veidi ir vairāki, un tie nav līdzvērtīgi. Vienkāršu jautājumu var uzdot pa e-pastu vai pa tālruni. Ja gaida juridiski saistošu atbildi un vēlas saglabāt pārsūdzības iespēju, labāk izmantot oficiālo e-adresi portālā latvija.gov.lv vai parakstīt iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu. E-adreses priekšrocība ir tā, ka saziņa ir fiksēta abās pusēs un iestāde nevar apgalvot, ka vēstule nav saņemta.
Pieprasījumam jābūt pietiekami konkrētam, lai iestāde varētu dokumentu atrast. Formulējums „lūdzu visu informāciju par projektu“ gandrīz droši atgriezīsies ar lūgumu precizēt un zaudētām nedēļām. Formulējums, kurā norādīts periods, struktūrvienība, lietas veids vai zināms dokumenta nosaukums, strādā daudz labāk. Ja nav skaidrs, kas iestādē vispār eksistē, vispirms var palūgt dokumentu sarakstu vai reģistra izdruku, un tikai pēc tam pieprasīt konkrētos dokumentus.
Informāciju, kas jau ir publiskota, iestāde nav pienākuma sagatavot atkārtoti; tā norāda avotu. Tādēļ pirms pieprasījuma ir vērts pārbaudīt iestādes tīmekļvietni, oficiālo izdevumu „Latvijas Vēstnesis“, atvērto datu portālu data.gov.lv, Uzņēmumu reģistra un Valsts zemes dienesta publiskās daļas un iepirkumu publikācijas. Ļoti bieži meklētais tur jau ir un atbilde pienāk dažās stundās, nevis mēnesī.
Termiņi un maksa
Atbildes termiņu vispārīgi nosaka Iesniegumu likums, un praksē tas ir mēnesis no saņemšanas dienas, ar iespēju to pagarināt, par to paziņojot un pamatojot. Ja pieprasītā informācija ir vienkārša un pieejama uzreiz, iestādēm parasti nav iemesla vilkt garumā, un atgādinājums par to bieži paātrina atbildi.
Informācijas izsniegšana pati par sevi ir bez maksas, taču iestāde drīkst pieprasīt samaksu par tehnisku sagatavošanu, piemēram, liela apjoma kopēšanu vai īpašu izdruku. Šai maksai jābūt noteiktai iepriekš un pamatotai ar faktiskajām izmaksām, nevis izmantotai kā atturēšanas instruments. Ja maksa šķiet nesamērīga, to var apstrīdēt tāpat kā pašu atteikumu.
Ko darīt, ja atsaka
Atteikumam jābūt rakstveidā, ar norādi uz konkrēto tiesību normu un ar pārsūdzības kārtību. Ja atteikums ir nepamatots, to apstrīd augstākā iestādē, bet šīs iestādes lēmumu pārsūdz administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Paralēli var vērsties pie tiesībsarga, kurš gan neatceļ lēmumus, bet var panākt iestādes rīcības maiņu daudz ātrāk nekā tiesa.
Biežākais iemesls, kāpēc atteikums paliek spēkā, nav slepenība, bet gan tas, ka pieprasītājs palaidis garām apstrīdēšanas termiņu. Termiņš skaitās no lēmuma saņemšanas, un tā nokavēšana nozīmē, ka lieta beidzas pēc būtības to neizskatot. Datums uz atbildes jāatzīmē uzreiz.
Ar ko to jauc: FOIA, personas dati un atkalizmantošana
FOIA ir ASV likums par federālo aģentūru rīcībā esošu informāciju. Atsaukties uz to, rakstot Latvijas pašvaldībai, ir bezjēdzīgi; piemērojams ir Informācijas atklātības likums. Pēc satura abas sistēmas ir līdzīgas, bet ASV variantā pieprasījumu izskatīšana mēdz ilgt mēnešus vai gadus un pastāv sarežģīta maksu sistēma, kāda Latvijā nav.
Otra sajaukšana ir starp informācijas pieprasījumu un piekļuvi saviem personas datiem. Ja gribat zināt, kādus datus iestāde glabā par jums pašu, tas ir datu subjekta pieprasījums pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas, un to uzrauga Datu valsts inspekcija. Tests ir vienkāršs: ja pieprasāt informāciju par sevi, tā ir datu aizsardzības joma; ja par iestādes darbu, lēmumiem vai naudas izlietojumu, tā ir informācijas atklātība.
Trešais jēdziens ir informācijas atkalizmantošana, proti, iegūto datu izmantošana komerciālā vai citā produktā. Tas ir atsevišķs regulējuma bloks ar saviem nosacījumiem, un uz to jāatsaucas tieši, ja plānojat datus publicēt tālāk vai iebūvēt pakalpojumā.
Godīgi par robežām
Iestādei nav pienākuma radīt jaunu informāciju. Ja prasītais nozīmē analīzi, apkopojumu vai aprēķinu, kas iestādē neeksistē, atteikums būs likumīgs. Risinājums ir prasīt izejas datus un aprēķinu veikt pašam.
Ja informācija vajadzīga tiesvedībai vai strīdam ar iestādi, pirms pieprasījuma sūtīšanas ir vērts konsultēties ar administratīvo tiesību juristu. Slikti formulēts pieprasījums var dot iestādei formālu iemeslu atteikt un vienlaikus brīdināt to par jūsu nodomiem.