Kas ir izglītības iestādes dibinātājs Latvijā?

Pašvaldības dibināta skola juridiski ir pašvaldības iestāde, nevis atsevišķs uzņēmums: tā darbojas uz dibinātāja apstiprināta nolikuma pamata, tās budžets ir daļa no pašvaldības budžeta, un direktoru ieceļ dibinātājs. Privātpersonas dibinātai skolai konstrukcija ir divstāvu. Vispirms Uzņēmumu reģistrā pastāv dibinātājs, visbiežāk sabiedrība ar ierobežotu atbildību, biedrība vai nodibinājums, un tikai pēc tam šis dibinātājs reģistrē pašu izglītības iestādi Izglītības iestāžu reģistrā. Divi reģistri, divi ieraksti, un pirmais bez otrā skolu par skolu nepadara.

Iestādes reģistrācija vēl nedod tiesības mācīt jebko. Katra izglītības programma atsevišķi ir jālicencē, un licence ir atļauja programmu īstenot. Nākamais solis ir akreditācija, kas ir kvalitātes novērtējums un dod tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu. Licencēšanu un akreditāciju administrē Izglītības kvalitātes valsts dienests, bet nozares politiku un reģistru pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija.

Finansējuma loģika ir tā, kas visbiežāk pārsteidz. Pedagogu darba samaksai valsts piešķir mērķdotāciju, kas seko izglītojamo skaitam un nonāk pie iestādes ar tās dibinātāja starpniecību, savukārt telpu uzturēšana, remonti un ēdināšanas daļa parasti ir dibinātāja pienākums. Tāpēc divas ārēji vienādas skolas var krasi atšķirties ar to, cik daudz naudas ir pieejams ārpus algām. Privātskolām atsevišķos gadījumos pienākas valsts vai pašvaldības līdzfinansējums, taču nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības saistošie noteikumi, tāpēc dažādās pašvaldībās tie nav vienādi.

Izvēloties skolu, izšķirošā nav īpašnieka forma, bet programma un tās statuss. Vecāki mēdz ilgi apspriest, vai privāta vai pašvaldības skola ir labāka, un pavisam neapskatīt, kura izglītības programma bērnam tiks īstenota, vai tā ir akreditēta un uz kādu termiņu. Tieši šī informācija ir publiski pārbaudāma un tieši tā nosaka, ko bērns saņems beigās.

Vissāpīgākā kļūda ir līguma parakstīšana ar iestādi, kas sevi skaisti sauc par skolu, bet Izglītības iestāžu reģistrā nav atrodama vai īsteno tikai interešu izglītību. Obligātās izglītības pienākums ar to netiek izpildīts, valsts atzītu dokumentu neviens neizsniegs, un zaudētais ir vesels mācību gads, ne tikai samaksātā nauda. Pārbaude aizņem dažas minūtes, un to ir vērts izdarīt pirms pirmā maksājuma.

Ja strīds jau radies, secība ir šāda: vispirms rakstisks iesniegums iestādes vadītājam, pēc tam dibinātājam un tikai tad Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kas uzrauga izglītības iestāžu darbību. Maksas jautājumus un līguma nosacījumus vērtē pēc patērētāju tiesību normām, tāpēc naudas strīdā noderīgs sarunbiedrs ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.