Kā notiek izglītības iestāžu akreditācija Latvijā?

Īsā atbilde

Latvijā vispārējās un profesionālās izglītības iestādes un to programmas akreditē Izglītības kvalitātes valsts dienests, savukārt augstskolu studiju virzienus vērtē Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. Reģionālu privātu akreditētāju, kādi darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, WASC, Latvijā nav.

Akreditācija ir valsts apliecinājums, ka izglītības iestāde spēj īstenot izglītības programmu atbilstoši valsts standartam. Process sākas ar iestādes pašvērtējuma ziņojumu, kurā apraksta mācību saturu, pedagogu kvalifikāciju, materiāltehnisko bāzi, atbalsta personāla pieejamību un izglītojamo sasniegumus. Pēc tam darbu sāk ekspertu komisija: tā apmeklē iestādi, vēro mācību stundas, iepazīstas ar dokumentiem, tiekas ar vadību, pedagogiem, izglītojamajiem un vecākiem. Vērtēšana notiek pēc iepriekš publicētiem kritērijiem, un rezultātā tiek sagatavots ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem.

Latvijas sistēmā jānošķir trīs lietas, kuras sarunvalodā bieži sajauc. Reģistrācija Izglītības iestāžu reģistrā nozīmē, ka iestāde ir tiesīga darboties. Licence dod tiesības īstenot konkrētu izglītības programmu. Akreditācija apliecina īstenošanas kvalitāti un dod tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu. Tieši pēdējais nosaka, vai absolvents varēs turpināt izglītību nākamajā pakāpē un vai dokuments tiks atzīts citās valstīs. Akreditāciju piešķir uz normatīvajos aktos noteiktu termiņu, pēc kura vērtēšana atkārtojas, bet nopietnu trūkumu gadījumā akreditāciju var piešķirt uz īsāku laiku vai atteikt.

Augstākajā izglītībā vērtēšanas priekšmets nav atsevišķa programma, bet studiju virziens, kas apvieno radniecīgas programmas. Novērtēšanu veic starptautiskas ekspertu grupas, un procedūra balstās uz Eiropas augstākās izglītības telpas standartiem un vadlīnijām. Latvijas kvalitātes aģentūra ir iekļauta Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā EQAR, un tas nodrošina, ka tās lēmumus atzīst citviet Eiropā. Papildus pastāv atsevišķa kārtība ārvalstīs iegūtas izglītības atzīšanai, ko veic Akadēmiskās informācijas centrs.

Vai konkrēta iestāde un programma ir akreditēta, var pārbaudīt pats, un tas aizņem dažas minūtes. Ziņas par iestādi, tās dibinātāju un īstenojamajām programmām ir Izglītības iestāžu reģistrā un Valsts izglītības informācijas sistēmā, bet akreditācijas lēmumus un ekspertu ziņojumus publicē Izglītības kvalitātes valsts dienests; augstskolu studiju virzienu novērtējumus publicē kvalitātes aģentūra. Šo pārbaudi ir vērts izdarīt pirms līguma parakstīšanas, jo īpaši privātās iestādēs un maksas kursos, kur solītais dokuments dažkārt izrādās tikai apliecinājums par kursa apmeklējumu, nevis valsts atzīts izglītības dokuments.

Amerikas Savienoto Valstu sistēma darbojas pavisam citādi, un tas ir iemesls neskaidrībām, izvēloties ārvalstu skolu. Tur nav valsts akreditācijas iestādes: skolas un koledžas akreditē privātas reģionālas vai specializētas asociācijas, kuras savukārt atzīst Izglītības departaments vai augstākās izglītības akreditācijas padome. Ja skolas aprakstā minēta tikai kāda nepazīstama akreditētāja emblēma, tas vēl negarantē, ka diplomu atzīs Latvijā. Pirms maksas mācību uzsākšanas ārvalstīs ir vērts noskaidrot, kāds tieši dokuments tiks izsniegts un vai attiecīgās valsts kompetentā iestāde šo iestādi atzīst.

Ko akreditācijas rezultāti dod vecākiem

Akreditācijas ekspertu ziņojumi ir publiski, un tajos redzams, kā skola vērtēta katrā jomā. Tas ir daudz informatīvāks avots nekā reitingi, jo parāda arī atbalsta personāla pieejamību, mācību vidi un iestādes attīstības plānus.

Ja skolas akreditācija ir piešķirta uz īsāku termiņu, tas nenozīmē, ka mācības jāpārtrauc, bet ir pamats aprunāties ar vadību par to, kādi trūkumi ir konstatēti un kā tos novērš.

Ziņojumu ir vērts lasīt kopā ar iestādes attīstības plānu: ieteikumi, kas atkārtojas no viena vērtēšanas cikla uz nākamo, parasti norāda uz problēmu, kuru skola pati nespēj atrisināt bez dibinātāja atbalsta.

Ko darīt, ja ir sūdzība

Sūdzības par izglītības kvalitāti, pedagogu rīcību vai izglītojamo tiesību pārkāpumiem vispirms risināmas ar iestādes vadību, pēc tam ar dibinātāju, parasti pašvaldību. Ja tas nepalīdz, iesniegumu var iesniegt Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurš ir atbildīgs arī par izglītības iestāžu darbības uzraudzību.

Iesniegumam pievieno faktu izklāstu hronoloģiskā secībā, saraksti ar iestādi un citus pierādījumus. Dienests izvērtē, vai ir pārkāptas normatīvo aktu prasības, un var uzdot trūkumus novērst, taču tas nepārvērtē mācību sasniegumus un neatceļ pedagoga izliktu vērtējumu, jo tā ir iestādes kompetence. Ja skarti bērna tiesību jautājumi, paralēli var vērsties Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.

Īsā atbilde

Ko akreditācijas rezultāti dod vecākiem

Ko darīt, ja ir sūdzība

Avoti

Saistītie jautājumi