Kas bija japāņu izcelsmes amerikāņu internēšana?

1942. gadā prezidents Franklins Rūzvelts parakstīja izpildrīkojumu, kas ļāva militārajai vadībai noteikt teritorijas, no kurām personas var izraidīt. Formāli rīkojumā neviena tautība nebija nosaukta, bet praksē to piemēroja japāņu izcelsmes iedzīvotājiem Klusā okeāna piekrastē. Cilvēkiem bija dažas dienas, lai atstātu mājas, un līdzi ņemt varēja tikai to, ko spēja panest.

Vispirms cilvēkus savāca pagaidu punktos, tostarp zirgu staļļos un izstāžu laukumos, pēc tam nogādāja nometnēs iekšzemē, tuksnešainos un attālos apvidos. Nometnes bija apjoztas ar dzeloņstiepļu žogu, sargtorņos bija bruņoti sargi, dzīvokļi bija barakas bez privātuma. Nometnēs darbojās skolas un darbnīcas, dzima bērni, un cilvēki tur pavadīja vairākus gadus.

Zaudējumi nebija tikai brīvība. Cilvēkiem nācās steigā pārdot mājas, zemi un uzņēmumus par niecīgu cenu vai atstāt tos svešu ļaužu uzraudzībā, un liela daļa šī īpašuma nekad netika atgūta. Tieši mantiskie zaudējumi un karjeras sagrāve vēlāk kļuva par galveno argumentu kompensāciju prasībās.

Tiesas šo rīcību tolaik neapturēja. ASV Augstākā tiesa kara laikā izskatīja vairākas lietas un atzina pārvietošanu par pieļaujamu militāras nepieciešamības apstākļos. Šie spriedumi gadu desmitiem tika uzskatīti par vienu no tumšākajām lappusēm ASV tiesu vēsturē, un vēlāk atklājās, ka valdība tiesai bija noklusējusi izlūkdienestu ziņojumus, kuri masveida draudus neapstiprināja.

Pagrieziens notika daudz vēlāk. Astoņdesmitajos gados izveidotā komisija secināja, ka pamatā bija rasu aizspriedumi, kara histērija un politiskās vadības neveiksme, nevis drošības nepieciešamība. Tam sekoja oficiāla valsts atvainošanās un kompensāciju programma izdzīvojušajiem. Vēl vēlāk tiesu prakse skaidri nosodīja kara laika spriedumus.

Latvijas lasītājam šis stāsts ir pazīstams pēc struktūras, nevis pēc mēroga. Arī šeit veselas ģimenes tika izvestas kolektīvi, pēc sarakstiem un sociālās izcelsmes, bez tiesas sprieduma. Tomēr atšķirības ir būtiskas, un tās nedrīkst noklusēt, salīdzinot abus notikumus.

Mūsdienu ASV vēsturnieki uzsver arī terminoloģiju. Vārdu internēšana kritizē tāpēc, ka starptautiskajās tiesībās internēšana attiecas uz ienaidnieka valsts pilsoņiem, bet lielākā daļa ieslodzīto bija paši ASV pilsoņi. Tāpēc arvien biežāk lieto apzīmējumu piespiedu ieslodzīšana koncentrācijas tipa nometnēs, un muzeju un arhīvu materiālos sastopami abi termini.

Vienlaikus tūkstošiem japāņu izcelsmes amerikāņu karoja ASV armijas sastāvā, un viena no viņu vienībām Eiropas frontē kļuva par vienu no visvairāk apbalvotajām vienībām ASV armijas vēsturē. Šo pretrunu, kad ģimene atrodas nometnē, bet dēls karo par to pašu valsti, mūsdienās izmanto kā centrālo piemēru mācībās par pilsoņu tiesībām kara laikā.