Kā atrast juristu ilgtermiņa aprūpes jautājumos

Vispirms jāsaprot, kas ko finansē. Veselības aprūpi, tostarp ārstēšanos slimnīcā un valsts apmaksātos medikamentus, administrē Nacionālais veselības dienests. Sociālo aprūpi, tas ir, aprūpi mājās, dienas centrus, īslaicīgu un ilgstošu aprūpi institūcijā, piešķir pašvaldības sociālais dienests pēc personas vajadzību izvērtējuma. Pensijas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Šīs trīs sistēmas ir atsevišķas, un iesniegums vienā no tām neaizstāj iesniegumu otrā.

Pareizā secība ģimenei parasti ir šāda. Pirmais solis ir vērsties deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un lūgt izvērtēt aprūpes vajadzību. Otrais solis ir savākt dokumentus: ārsta atzinumu par veselības stāvokli, informāciju par ienākumiem un, ja nepieciešams, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par invaliditāti. Trešais solis ir lēmuma saņemšana rakstveidā, jo tikai rakstveida lēmumu var apstrīdēt.

Tieši finansēšanas daļa rada visvairāk pārpratumu. Ilgstošas aprūpes pakalpojumā parasti ir paredzēts personas līdzmaksājums no pensijas vai citiem ienākumiem, bet trūkstošo daļu sedz pašvaldība. Latvijas Civillikums paredz arī bērnu pienākumu uzturēt vecākus, tāpēc pašvaldība atsevišķos gadījumos var vērtēt apgādnieku iespējas piedalīties samaksā. Konkrētā kārtība un apmēri atšķiras katrā pašvaldībā, tādēļ tie jāskatās attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos.

Otrs pārpratums ir par īpašumu. Sabiedrībā klīst uzskats, ka pirms aprūpes nama ir „jāpaspēj“ pārrakstīt nekustamais īpašums bērniem. Šāda rīcība var radīt smagas sekas: dāvinājums neatceļ apgādības jautājumus, tas var ietekmēt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu un var radīt strīdu starp mantiniekiem. Pirms jebkādas īpašuma pārrakstīšanas ir vērts samaksāt par konsultāciju pie zvērināta notāra vai advokāta, jo kļūdas labošana izmaksā daudz dārgāk.

Ja cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus, laikus noformējams nākotnes pilnvarojums, ko apliecina zvērināts notārs un reģistrē vienotajā reģistrā. Tas ļauj iepriekš izvēlēties uzticamu personu, kura rūpēsies par lietām, ja iestāsies rīcībnespēja. Ja pilnvarojums nav noformēts un cilvēks jau nespēj izprast savu rīcību, atliek tiesas ceļš: pieteikums par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, kas ir ilgāks, dārgāks un emocionāli smagāks.

Juristu meklē atbilstoši uzdevumam. Ja jautājums ir par darījumu, testamentu, mantojumu vai nākotnes pilnvarojumu, sāk ar zvērinātu notāru. Ja jautājums ir strīds ar iestādi, piemēram, atteikums piešķirt pakalpojumu, vajadzīgs advokāts ar pieredzi administratīvajās lietās. Zvērinātu advokātu sarakstu uztur Latvijas Zvērinātu advokātu padome, un tajā var pārbaudīt, vai persona tiešām ir praktizējošs advokāts.