Kā apgūt pasākumu organizatora profesiju Latvijā?

Izglītības ceļi ir trīs. Īsākais ir tālākizglītības kurss, ko piedāvā licencētas mācību iestādes: tajos māca pasākuma koncepcijas izstrādi, budžetu, norises plānu, darbu ar piegādātājiem, tehnisko nodrošinājumu, mārketingu un drošības jautājumus. Vidējais ceļš ir profesionālās izglītības programma tūrisma, viesmīlības vai kultūras jomā, kurā pasākumu organizēšana ir viens no moduļiem. Garākais ir augstskolas studiju programma kultūras vadībā, tūrisma un viesmīlības vadībā vai uzņēmējdarbībā, kurā organizēšanas prasmes apvienojas ar vadības un finanšu zināšanām.

Izvēloties kursu, ir vērts pārbaudīt, vai mācību iestādei un programmai ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta licence un vai tiek izsniegta apliecība par profesionālās pilnveides programmas apguvi, nevis tikai brīvas formas diploms. Tas ietekmē, vai iegūto varēs izmantot, piesakoties darbā valsts vai pašvaldības iestādē, un vai izdevumus varēs segt no nodarbinātības atbalsta programmām. Daļu mācību izmaksu noteiktām mērķa grupām sedz Nodarbinātības valsts aģentūra un pieaugušo izglītības programmas, kuru nosacījumi mainās, tāpēc aktuālais piedāvājums jāskatās attiecīgās iestādes tīmekļvietnē.

Starptautiskie sertifikāti, ko izsniedz ārvalstu nozares asociācijas, Latvijā ir zināmi, bet tie nav valsts atzīts kvalifikācijas dokuments. Tie noder, strādājot ar starptautiskiem klientiem vai konferenču tirgū, un parasti prasa gan eksāmenu, gan pierādītu pieredzi. Vēl viens izplatīts pārpratums ir uzskats, ka sertifikāts dod tiesības rīkot publisku pasākumu: tiesības izriet no pašvaldības atļaujas un normatīvo aktu ievērošanas, nevis no diploma.

Praksē karjera visbiežāk sākas ar palīga darbu: brīvprātīgais lielā festivālā, koordinators konferenču centrā, projektu asistents aģentūrā. Pirmie patstāvīgie pasākumi mēdz būt kāzas, uzņēmumu svinības vai nelieli semināri, un tieši tajos veidojas piegādātāju loks: skaņas un gaismas tehniķi, ēdināšanas uzņēmumi, telpu īpašnieki, apsardzes dienesti. Uzņēmējdarbības pusē būs jāizvēlas darbības forma, jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam un jāsakārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, jo atbildība par apmeklētāju drošību ir reāla.

Pirmā pasākuma plānošanā visbiežāk kļūdās trīs vietās. Pirmā ir budžets bez rezerves: neparedzētiem izdevumiem ir jāatvēl atsevišķa pozīcija, jo tehnikas noma, papildu apsardze vai laikapstākļu risinājums parādās pēdējā brīdī. Otrā ir mutiskas vienošanās ar piegādātājiem, tāpēc katram pakalpojumam ir vajadzīgs rakstisks līgums ar precīzu laiku, apjomu, atcelšanas nosacījumiem un atbildību. Trešā ir atļauju kārtošana pārāk vēlu: saskaņojumi pašvaldībā un ar citām iestādēm prasa laiku, un termiņa nokavējums nozīmē, ka pasākums nenotiks. Noderīgs ir arī minūšu plāns norises dienai un viens skaidri nosaukts cilvēks, kurš uz vietas pieņem lēmumus.